Vecumnieki
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Bauskas novadā. Par citām jēdziena Vecumnieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Vecumnieki | |
|---|---|
| Lielciems | |
 | |
  Vecumnieki | |
| Koordinātas: 56°36′23″N 24°31′20″E / 56.60639°N 24.52222°EKoordinātas: 56°36′23″N 24°31′20″E / 56.60639°N 24.52222°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Bauskas novads |
| Pagasts | Vecumnieku pagasts |
| Augstums | 35 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 2 027 |
| Pasta nodaļa | LV-3933 |
 Vecumnieki Vikikrātuvē | |
Vecumnieki ir ciems Bauskas novadā, Zemgalē. Vecumnieku pagasta centrs. Izvietojies pie autoceļa P88 un Krustpils — Jelgavas dzelzceļa. Attālums līdz Rīgai ir 45 km, līdz novada centram Bauskai — 30 km. Uz cauri tekošās Taļķes izveidotas divas ūdenskrātuves — Vecais ezers un Jaunais ezers.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecumnieki ir vēsturiska apdzīvota vieta, šeit atrastas 2.—9. gadsimta apmetņu vietas Čigānu pilskalnā. Līdz Livonijas krusta kariem atradās pie Upmales zemes un Medenes zemes robežas, tad Bauskas fogtejā pie Aizkraukles komturejas robežas. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanas 1567. gadā uzcēla luterāņu koka baznīcu, 1654. gadā hercogs Jēkabs iedibināja Riežu dzelzs manufaktūru, kas darbojās līdz Lielajam mērim 1710. gadā. Vecmuiža (Neugut) kļuva par Vecumnieku draudzes novada centru, 1746. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas Vecmuižu ar Krūzes pusmuižu (Krusenhof) un Sprinckalnes pusmuižu (Prinzenberg) 1798. gadā iznomāja slepenpadomniekam grāfam Vilhelmam Kārlim von Neselrodem (1724—1810). No 1840. līdz 1845. gadam uzcēla tagadējo mūra baznīcu, no 1887. līdz 1889. gadam Vecmuižas pamatskolu jeb "Sarkano skolu".
1920. gada zemes reformas laikā Vecmuižu sadalīja jaunsaimniecībās un 1925. gadā tai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.
No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vecumnieki bija Vecumnieku novada centrs. Pēc tam novads iekļauts Bauskas novadā.
Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciemā ir jaukta apbūves struktūra: 60 daudzdzīvokļu mājas (2—3 stāvu), savrupmājas, publiska rakstura objekti, ražošanas un tehniska rakstura objekti. Vecumniekos ir 22 ielas, kuru kopējais garums ir 10,05 km.[3]
Vecumniekos ir koncentrēta lielākā daļa novada sociālās infrastruktūras objektu: vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bibliotēka, tautas nams, luterāņu baznīca un katoļu kapela, sporta zāle (volejbola klubs "SK Vecumnieki"), veselības centrs.
Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cauri Vecumniekiem iet autoceļi Ķekava—Skaistkalne (P89) un Bauska—Linde (P88). Vecumniekus šķērso arī dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils, pa kuru šobrīd notiek tikai kravu pārvadājumi un pasažieru satiksme ir pārtraukta. Vecumniekos ir dzelzceļa stacija.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Arnolds Spekke (1887—1972), diplomāts, vēsturnieks un filologs dzimis Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē
- Ādolfs Klīve (1888—1974), tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks dzimis Vecmuižas Klīvu saimnieka ģimenē (mūsdienās Klīvi)
- Aivars Siliņš (1947), aktieris
- Ingmārs Līdaka (1966), zoologs, dabas aizsardzības aktīvists, politiķis
- Ainārs Kovals (1981), vieglatlēts, šķēpa metējs
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā Vecumnieku novada dome)
Vecumnieku luterāņu baznīca 2010. gadā
Vecumnieku Sarkanā (vecā) skola 2001. gadā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Vecumniekiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Vecumnieki». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 16. maijā.
- ↑ Nozīmīgāko ciemu raksturojums
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||
|