Pāriet uz saturu

Vecumnieku draudzes novads

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vecmuižas draudzes novads)
Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē.
Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Neugut) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Vecumnieku draudzes novada teritorija ietilpst Bauskas novadā.

Mācītājmuižas (pastorāti) Vecumnieku draudzes novadā (1841)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vecumnieku baznīca (2010)
    Vecumnieku baznīca (2010)

Muižas Vecumnieku draudzes novadā (1841)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:[1]

Kroņa muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vecmuiža (Neugut) ar Krūzes pusmuižu (Krusenhof) un Sprinckalnes pusmuižu (Prinzenberg),
  • Stelpes muiža (Stelpenhof) un Ezeres pusmuiža (Esern),
  • Kārļa muiža (Karlshof),
  • Rešnes muiža (Reschenhof),
  • Drākenes muiža (Drakken).

Privātās muižas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Lipstes muiža (Lipsten),

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1770)
    Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1770)
  • Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1798)
    Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1798)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 20. novembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenās hercogu rezidences1
Pilsētas
Miesti
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi
Tukuma virspilskunga iecirknis
Talsu pilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Piezīmes
1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava
2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)
Galvaspilsēta
Pilsētas
Miesti4
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga iecirknis
1Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; 2Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; 3Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; 4visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vecumnieku_draudzes_novads&oldid=3641665"