Pāriet uz saturu

Ungārijas vīķis

Vikipēdijas lapa
Ungārijas vīķis
Vicia pannonica (Crantz)
Ungārijas vīķis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugi (Fabales)
DzimtaTauriņzieži (Fabaceae)
ĢintsVīķi (Vicia)
SugaUngārijas vīķis (Vicia pannonica)
Ungārijas vīķis Vikikrātuvē

Ungārijas vīķis (Vicia pannonica) ir augu suga vīķu ģintī, kas savvaļā ir sastpoma Viduseiropas un Vidusjūras piekrastes austrumu daļā. Suga vienreiz 20. gadsimta sākumā tika atrasta Rīgā uz dzelzceļa.[1]

Ungārijas vīķis ir viengadīgs, mīksti apmatots, 20—60 cm garš lakstaugs ar stāvu vai pacilu, maz zarotu stublāju. Lapas ir pāra plūksnaini saliktas no 6—9 pāriem iegarenu līdz gandrīz lineāru lapiņu. Lapiņu mala ir gluda, gals strups, parasti ar smailīti. Uz lapām ir aptuveni 0,2 cm garš apmatojums. Lapas galā ar vītne. Ziedi ir aptuveni 2 cm gari, izvietoti ļoti īsos ziedkātos, pušķos pa 2—4 augšējo lapu žāklēs. Kauss ir stobrveidīgi zvanveida, dažreiz iesārts, zobiņi nevienādi, īlenveida. Vainags ir blāvi dzeltenīgs (v.p. ssp. pannonica) vai purpurviolets (v.p. var. purpurascens vai v.p. var. striata). Arī biežāk sastopamajai dzeltenziedu varietātei (daži autori varietātes nodala pasugas rangā) vismaz uz karoga ir iesārts dzīslojums.[1]

  1. 1,0 1,1 «Dzeltenais vīķis - Vicia lutea L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-11-29.