Urālpūce
| Urālpūce Strix uralensis (Pallas, 1771) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pūčveidīgie (Strigiformes) |
| Dzimta | Pūču dzimta (Strigidae) |
| Ģints | Īstās pūces (Strix) |
| Suga | Urālpūce (S. uralensis) |
| Izplatība | |
 | |
 Urālpūce Vikikrātuvē | |
Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem. Bieži sastopama Latvijas austrumu daļas lielākajos mežu masīvos. Urālpūcei ir 10 pasugas,[1] no kurām Latvijā ir sastopama Strix uralensis liturata.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā ligzdotāja sastopama visā Eirāzijas skujkoku taigas zonā, tai skaitā arī Eiropā, ieskaitot Skandināviju rietumos un Latviju Eiropas galvenā areāla dienvidos. Nelielā skaitā sporādiski sastopama arī Austrumeiropas un Viduseiropas kalnu apgabalos, ieskaitot Balkānus dienvidos. Ligzdo lielākos mežu masīvos, klajumu vai izcirtumu tuvumā. Āzijā ligzdošanas areāls ietver Sibīrijas taigu, arī Krievijas Piejūras novadu, Korejas pussalas ziemeļus un Japānu. Urālpūce ir nometniece visā ligzdošanas areālā. Parasti ziemo ligzdošanas areālā, taču daļa veic rudens, ziemas klejojumus uz dienvidiem, īpaši bargās ziemās, kad trūkst barības.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā urālpūce ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece austrumu un centrālajā daļā, bet Kurzemē reti tiek novēroti atsevišķi klīstoši putni.[2] 2012. gadā pirmo reizi pierādīta urālpūces ligzdošana Kurzemē,[3] taču ligzdošanas vietas ir tikai pašos Kurzemes ziemeļos.
Ziemās, kad barošanās ir apgrūtināta, urālpūces mēdz klejot un reti, bet regulāri ieklīst arī Rīgā. Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk nekā par 30%.[4] Latvijā atrodas urālpūces Eiropas galvenā areāla dienvidu robeža, aiz kuras suga ir sastopama ļoti reti, atsevišķās izolētās populācijās. Piemēram, Lietuvā, urālpūce ir rets putns.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Urālpūce ir samērā liela pūce, tās spārnu plētums sasniedz pat 134 cm,[2] ķermeņa garums 58—62 cm, aste 30 cm. Šī iemesla dēļ tā tiek saukta arī par garastes pūci. Urālpūcei kā visiem pūčveidīgajiem piemīt dzimumu dimorfisms — mātītes ir lielākas kā tēviņi. Tēviņa svars ir 540—730 g, mātītes 720—1200 g. Pamatkrāsa gaiši pelēka ar brūniem raibumiem un svītrām.[5] Tai ir liela, apaļa galva ar vienkrāsainiem, pelēkiem sejas diskiem. Knābis dzeltens vai oranžīgs, acis mazas un melnas.
Kā jau jebkurai pūcei, sugas noteikšanā nozīmīgākā pazīme ir balss. Tēviņa riesta sauciens ir dziļš un rejošs, kas dzirdams pat 2 km attālumā. No lielāka attāluma balss var atgādināt suņa riešanu. Mātītes balss ir līdzīga tēviņam, bet aizsmakušāka. Pārsvarā naktsaktīva, tomēr labi redz arī gaismā un dažkārt dienā arī medī.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Urālpūce ir naktsaktīvs plēsējs, kas pamatā medī grauzējus, vardes un kukaiņus, un vidēji lielus vai lielus putnus,[6] piemēram, sīļus un baltirbes, lai gan visbiežāk tie nav lielāki par lauku baložiem. Parasti urālpūce medī no koka zara, kurā sēž un klausās skaņās, bet reizēm tā medī, lidojot un pārskatot teritoriju. Urālpūce, medījot peles, spēj ienirt 20—30 cm dziļā sniegā.[7]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Urālpūce parasti ligzdo koka dobumā, arī pusdobumā, vai nolūzuša koka stumbenī, bet tā kā pati ligzdu netaisa, labprāt izmanto kāda lielāka, plēsīgā putna pamesto ligzdu vai cilvēku veidotos būrus. Dējumā ir 2—4 olas. Inkubācijas periods ilgst 27—34 dienas. Pēc apmēram 4 nedēļām jaunie pūcēni pamet ligzdu, bet lidot tie sāk apmēram 6 nedēļu vecumā. Urālpūce ir ļoti agresīvs putns, kas padzīs ikvienu citu plēsīgo putnu no savas teritorijas.[8] Reizēm tā uzbrūk arī cilvēkam, īpaši, ja pūcēni ir pavisam mazi, vai tikko iznākuši no ligzdas.[6]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par apdraudētu.[9] Tomēr Eiropā vairākās valstīs urālpūce ir reti sastopama un tās aizsardzībai tiek veikti īpaši pasākumi, bet dažās vietās Viduseiropā notiek arī sugas introdukcija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ The Owl Pages: Ural Owl - Strix uralensis
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas putni: Urālpūce Arhivēts 2009. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
- ↑ Dabasdati.lv
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ Strazds M. (red.) (2002): Latvijas meža putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
- ↑ 6,0 6,1 Birds in Bulgaria: Ural Owl/Strix uralensis
- ↑ Planet of Birds: Ural Owl (Strix uralensis)[novecojusi saite]
- ↑ Do breeding Ural owls Strix uralensis Do breeding protect ground nests of birds?
- ↑ «Strix uralensis». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2009-12-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-04. Skatīts: 2009-12-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urālpūce.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Putni.lv Latvijas putni: Urālpūce
- Urālpūce sestdien manīta Uzvaras parkā
- Ķemeru nacionālā parka teritorijā pirmo reizi reģistrēta urālpūce
- Rīgas Zoo: Urālpūce
- Urālpūces foto
- BirdLife: Ural Owl Strix uralensis Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- BirdGuides: Ural Owl Strix uralensis
- Xeno-Canto Europe: URAL OWL (STRIX URALENSIS)[novecojusi saite]
|