Uzmjoni
| Uzmjoni | |
|---|---|
| Agropilsētiņa | |
| Узмёны | |
.jpg) Uzmjonu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca | |
  Uzmjoni  Uzmjoni | |
| Koordinātas: 55°44′26″N 27°55′14″E / 55.74056°N 27.92056°EKoordinātas: 55°44′26″N 27°55′14″E / 55.74056°N 27.92056°E | |
| Valsts |
 Baltkrievija |
| Apgabals | Vitebskas apgabals |
| Rajons | Mjoru rajons |
| Ciema padome | Uzmjonu ciema padome |
| Iedzīvotāji (2009) | |
| • kopā | 328 |
| Laika josla | MSK (UTC+3) |
| • Vasaras laiks (DST) | MSKST (UTC+3) |
| Tālruņu kods | (+375) 2152 |
 Uzmjoni Vikikrātuvē | |
Uzmjoni (baltkrievu: Узмёны) ir agropilsētiņa Baltkrievijas Vitebskas apgabala Mjoru rajona Uzmjonu ciema padomē. Atrodas Daugavas kreisajā krastā, abpus autoceļam P18, kas šķērso Daugavu pār Uzmjonu tiltu. Attālums līdz rajona centram Mjoriem — 26 km, līdz Vjerhņadzvinskai — 7 km.
Uzmjonos atrodas 1882. gadā celtā Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Polijas dalīšanām brīvciems nonāca Krievijas Impērijas satāvā, kur ietilpa Viļņas guberņas Dzisnas apriņķa Leonpoles gminā. 19. gadsimtā Uzmjonos atradās foļvarks.
Pēc Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Uzmjoni nonāca Polijas sastāvā.[1][2][3][4] Administratīvi ietilpa Viļņas vaivadijas Dzisnas apriņķa Leonpoles gminā.
1921. gadā Uzmjonos atradās 5 sētas, kurās dzīvoja 25 cilvēki. No tiem 24 bija pareizticīgie un 1 katolis, kā arī 24 poļi un 1 baltkrievs.[5] 1931. gadā iedzīvotāju skaits pieauga līdz 48.[6] Ciema katoļi bija piederīgi Leonpoles draudzei, savukārt pareizticīgie piederēja vietējai Uzmjonu draudzei.
No 1923. līdz 1939. gadam Uzmjonos darbojās robežsardzes vads.
Pēc Polijas okupācijas 1939. gada septembrī ciems nonāca padomju okupācijā. 1939. gada 2. novembrī to inkorporēja Baltkrievijas PSR sastāvā. No 1941. gada jūnija līdz 1944. gadam Uzmjoni atradās Trešā reiha okupācijā.
2004. gadā Uzmjonu ciema padomi likvidēja, un Uzmjonus iekļāva Davhinavas ciema padomē.[7] 2010. gadā Davhinavas ciema padomi pārdēvēja par Uzmjonu ciema padomi.[8]
Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|---|---|
| 1921 | 25 | — |
| 1931 | 48 | +6.74% |
| 1999 | 405 | +3.19% |
| 2009 | 328 | −2.09% |
| [5][6] | ||
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Wykaz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej, Warszawa 1938, wolumin — 1, s. 6.
- ↑ «ZESTAWIENIE NAJWAŻNIEJSZYCH UMÓW I POROZUMIEŃ MIĘDZYNARODOWYCH DOTYCZĄCYCH STOSUNKÓW MIĘDZY POLSKĄ, NIEMCAMI I ROSJĄ SOWIECKĄ W LATACH 1922-1939». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. aprīlī=.
- ↑ https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/;3950665
- ↑ Piotr Eberhardt, Formowanie się polskiej granicy wschodniej po II wojnie światowej, «Dzieje Najnowsze», Rocznik L — 2018 (2), 2018, s. 95-100.
- ↑ 5,0 5,1 Skorowidz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej — Tom VII — Część II — Ziemia Wileńska — Powiaty: Brasław, Duniłowicze, Brasław i Wilejka, Główny Urząd Statystyczny Rzeczypospolitej Polskiej, Warszawa 1923, s 55.
- ↑ 6,0 6,1 Wykaz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej, Warszawa 1938, wolumin — 1, s. 8
- ↑ «Решение Витебского областного Совета депутатов от 8 апреля 2004 г. № 55 Об изменении административно-территориального устройства районов Витебской области». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. oktobrī.
- ↑ «Решение Витебского областного Совета депутатов от 16 сентября 2010 г. № 35 О переименовании Долгиновского сельсовета Миорского района».