Vāli

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vālu dzimtas ģerbonis.
Pajus muiža pie Peltsamā.
Adaveres muiža pie Peltsamā.

Fon Vāli (vācu: von Wahl, De Wahl) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 17. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības (1860), Igaunijas bruņniecības (1863) un Kurzemes bruņniecības matrikulās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vālu dzimta cēlusies no senas skotu Mac Dowall vai Mac Dougall of Makerstoun dzimtas. 1582. gadā virsnieks Roberts Albrehts Makdovals (1541–1641) pārcēlās uz dzīvi Mēklenburgā un iestājās Zviedrijas karaļa dienestā. Dzimtas uzvārds mainījās uz Duwall, vēlāk uz De Wahl. Viņa dēli ģenerālis Jakobs Duvāls (Jacob Duwall, 1589–1634) un pulkvedis Morics Duvāls (Mauritz Duwall, 1603–1655) par nopelniem Trīsdesmitgadu kara laikā 1638. gada tika imatrikulēti Zviedrijas bruņniecībā.

Viņa mazdēls kapteinis Joahims Ādolfs De Vāls (1631–1705) pēc 1682. gada apmetās uz dzīvi Zviedru Vidzemes provincē. Viņa mazmazdēls Johans Georgs De Vāls (1682–1735) cīnījās Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas armijas Vidzemes pulkā (Livländisches Regiment) un no 1710. līdz 1722. gadam atradās krievu gūstā. Viņa pēcnācēji saimniekoja Vidzemes guberņas igauņu daļas muižās (Kawast, Pajus, Kawa, Köppo, Tappik).[1]

Ķirurgs Eduards Georgs fon Vāls bija Tērbatas Universitātes rektors (1881-1885). Igaunijā dzīvojošais Edgars de Vāls (1867–1948) radīja jaunu valodu Occidental, kas mūsdienās tiek saukta par Interlingue.

Vālu muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]