Vāne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Vāne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vāne
Vidējciems
Vāne
Vāne (Latvija)
Vāne
Vāne
Koordinātas: 56°55′21″N 22°33′37″E / 56.92250°N 22.56028°E / 56.92250; 22.56028Koordinātas: 56°55′21″N 22°33′37″E / 56.92250°N 22.56028°E / 56.92250; 22.56028
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Kandavas novads
Pagasts Vānes pagasts
Augstums 85 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 232
Pasta nodaļa LV-3131 Vāne
Vāne Vikikrātuvē

Vāne ir ciems Kandavas novadā, Vānes pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Sārcenes upes krastos 23 km no novada centra Kandavas un 107 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Hānu dzimtai piederējušās Vānes muižas (Wahnen) centru. Vānē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pasts, vairāki veikali. Vānes luterāņu baznīca (celta 1663. gadā) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par uzticamu kalpošanu Kurzemes hercogistes mestrs Gothards Ketlers piešķīra Vānes, Aizupes, Varibes un Sārcenes muižas savam sekretāram un palīgam Zalomonam Henningam (vācu: Salomon Henning, 1528—1589), kurs bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam..." autors. Viņš dzīvoja un mīris Vānē 1589. gada 29. novembrī un tika apbedīts paša dibinātajā 1573.g. Vānes baznīcā.[4] 1663. gadā viņa mirstīgās atliekas pēcnācēji apbedīja jaunajā mūra baznīcā.[5] To uzbūvēja no 1654. līdz 1663. gadam Zalomona dēls Gothards Henings.[6]

Vānes luterāņu baznīca

Vānes novads laika gaitā starp mantiniekiem tika sadalīts Aizupes, Vānes, Variebas, Sārcenes muižās. Turīgā dzimta tomēr pamazām iznīka - jau 1723. gadā Vānē nedzīvoja vairs neviens Henings, bet pilnībā dzimta izmira 18. gadsimta beigās.[5]

1821. gadā Vānes muiža kļuva par baronu fon Hānu īpašumu. 1870. gadā neogotikas stilā celtā pils nodedzināta 1905. gada revolūcijas laikā.[5]

Ēka atjaunota tikai 1936.-1940. gados, un tajā ierīkota Vānes pamaskola.[5] Būvdarbi izmaksāja ap 25.000 latu, no kuriem 13.000 tika paredzēts aizņemties no valdības. Lai pabeigt darbus, Tukums apriņķa vecākais uzdevis Tukuma apriņķa v. p. i. vajadzības gadījumā paaugstināt pat nodokļu likmes.[7]

Muižas klēts 1937. gadā pārbūvēta par tautas namu.[5]

1939. gadā Vānes pamatskolu apvienoja ar Aizupes pamatskolu. Tajā laikā tiek atjaunota arī muižas ēkas otrs gals. Darbs tiek pabeigts 1941.gadā.[4]

Otrā pasaules kara laikā skolā atradās vācu hospitālis.[5]

1944.gadā skolas daļa nodega, vācieši telpas neatjaunoja. Jumts tika uzlikts uz drupām, tādēļ viens skolas gals atradās zemāk.1944. gadā skola atgriezās savās telpās. Tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas tika pabeigti 1950.gadā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Vāni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Vānes skolas vēsture». vanespsk.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-05.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Daina Ozola. «Vēsturiskie Mirkļi: Vānes muiža». Vēsturiskie Mirkļi, 2019-06-18. Skatīts: 2021-09-05.
  6. Rūta Fjodorova. «Savā 425. gadā. Vānes baznīca». www.periodika.lv. Latvijas Vēstnesis, 1999-06-11. Skatīts: 2021-09-05.
  7. «Pašvaldību kronika». www.periodika.lv. Pašvaldību Dzīve, Nr.34. 1936-08-21. Skatīts: 2021-09-05.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]