Zalomons Hennings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lifflendische Churlendische Chronica atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.)

Zalomons Hennings (vācu: Salomon Henning, 1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam..." autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1528. gadā Veimāras namnieka ģimenē, mācījās Veimāras, Naumburgas, Cvikavas skolās. Līdz 1553. gadam viņš studēja jurisprudenci, teoloģiju, senās un jaunās valodas Vitenbergas, Leipcigas, Erfurtes un Jēnas universitātēs.

1553. gadā Hennings Lībekā iepazinās ar Gothardu Ketleru, kas pēc kļūšanas par Daugavpils komturu viņu uzaicināja kļūt par savu pārstāvi diplomātiskajās sarunās ar Viļņas vaivadu Nikolaju Radzivilu, kā rezultātā 1557. gadā tika parakstīts Pasvales līgums starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Nākamajā gadā viņš kā ordeņa sūtnis devās pie Svētās Romas impērijas ķeizara Ferdinanda I uz Vīni, lai lūgtu militāru palīdzību pret Krievijas caru Ivanu IV. Lai panāktu Polijas atbalstu, 1559. gadā Gothards Ketlers devās uz Krakovas galmu, bet Henningu nosūtīja uz sarunām ar Zviedrijas karali Gustavu I. Pēc tam viņš 12 nedēļas pavadīja Viļņā, vedot sarunas par protekcijas līgumu, kas beidzot tika parakstīts 31. augustā. 1560. gadā viņš atkal devās diplomātiskā misijās pie Polijas karaļa Sigismunda II Augusta un pie Rīgas arhibīskapa Vilhelma Kokneses pilī. Par uzticamu kalpošanu mestrs Gothards viņam piešķīra Vānes, Aizupes, Varibes un Sārcenes muižas.

Pēc tam, kad 1561. gadā tika parakstīta Viļņas ūnija un Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu Livonijā, viņš Henningu iecēla par savu padomnieku un vienu no hercogistes baznīcu vizitatoriem. 1566. gadā karalis Sigismunds II Augusts Henningu iecēla dižciltīgo kārtā.

1587. gadā Hennings saņēma hercoga uzdevumu Kurzemes un Zemgales baznīcām un mācītājiem bez maksas izdalīt 1586.–1587. gadā Kēnigsbergā iespiestās latviešu grāmatas (katehismu, perikopes, dziesmugrāmatu). Par dzīvē piedzīvoto viņš uzrakstījis vairākus sacerējumus.

Pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā Hennings dzīvoja savā muižā un pabeidza rakstīt hroniku, kas tapa iespiesta pēc viņa nāves 1590. gadā Rostokā, vēlāk atkārtoti Leipcigā. Miris 1589. gada 29. novembrī un apbedīts Vānes baznīcā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Salomon Henning, David Chytraeus. Lifflendische Churlendische Chronica : was sich vom Jahr Christi 1554 biss auff 1590, in der langwierigen Moscowiterischen und andern Kriegen an nothdrenglicher veränderunge der Obrigheit und Stände in Lieffland seider dess letzten herrn Meisters, und Ersten in Lieffland zu Churland und Semigalln Hertzogen, gedenckwirdiges zugetrage. Leipciga; Rīga, 1594 Reprint ca. 1847. (vāciski) digitalizētā versija
  • Salomon Henning, Theodor Kallmeyer. Salomon Henning's lifflendische churlendische Chronica von 1554 bis 1590; und, Bericht in Religionssachen. Rīga : N. Kymmel`s Buchhandlung, 1857. 176 lk.. lpp. (vāciski) digitalizētā versija

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Zweyter Band. G-K. Jelgava : Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn, 1829., lk. 237-241 (vāciski)

Tulkojums modernajā angļu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]