Vēsturiskā atmiņa (fonds)
Fonds "Vēsturiskā atmiņa" (krievu: Фонд «Историческая память») ir 2008. gadā dibināta Krievijas sociālā bezpeļņas organizācija zinātniskai 20. gadsimta vēstures izpētei.
Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fonda direktors kopš tā dibināšanas ir pretrunīgi vērtētais vēsturnieks Aleksandrs Djukovs. Rīkotājdirektore ir Darja Valieva. Vēsturiskās izpētes programmu vada vēsturnieks un bijušais diplomāts Vladimirs Simindejs, kurš tāpat kā Djukovs kopš 2012. gada Latvijā ir persona non grata.[1]
Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 2010. gada fonds izdeva Krievijas un Austrumeiropas vēstures pētījumu žurnālu ("Журнал российских и восточноевропейских исторических исследований"), kura galvenais redaktors no 2010. gada līdz 2016. gadam bija Djukovs un pēc viņa Vladimirs Simindejs. Djukovs atklāšanas numurā paziņojis, ka izdevuma mērķis ir pievērsties sāpīgākajiem jautājumiem Krievijas un Austrumeiropas vēsturē, piemēram, "Padomju represijas (kuras Austrumeiropas politiķi identificējuši ar genocīdu) un Lielā bada traģēdija, 1930. gadu PSRS un pagrīdes pretpadomju nacionālistu kustība ("steidzīgi pasludināts nacionālās varonības simbols") un nacistu "iznīcināšanas karš" pret Padomju Savienības tautām un Austrumeiropas sabiedrības pārveide kā sovetizācijas rezultāts."[2]
Fonds ir izdevis vairāk nekā 100 grāmatas par Austrumeiropas vēsturi, pamatojoties uz padomju vēstures koncepciju. 2009. gadā fonds izdeva igauņu valodā Djukova dažus gadus iepriekš krievu valodā izdoto darbu "Deportācijas Igaunijā. Kā tas patiesībā notika", kurā Djukovs igauņu vēsturnieku aplēses par deportēto skaitu sauc par pārspīlētām un deportāciju par pamatotu.[3]
2019. gadā Molotova—Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģināli pirmo reizi tika izlikti publiskai apskatei fonda “Vēsturiskā atmiņa” izstādē. “Domāju — to vajadzēja izdarīt jau pirms desmit gadiem. Jau tad bija iespēja to izdarīt. Ko slēpa — man tas nav saprotams. Bet labāk vēlāk nekā nekad,” teica Krievijas fonda “Vēsturiskā atmiņa” direktors Aleksandrs Djukovs. Pēc tām Krievijas Ārlietu ministrija tos publicēja savā mājaslapā.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://www.wikiwand.com/et/M%C3%A4rts_2012
- ↑ https://historicalmemory.ru/wp-content/uploads/2017/10/%D0%96%D1%83%D1%80%D0%BD%D0%B0%D0%BB-%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D1%85-%D0%B8%D1%81%D1%81%D0%BB%D0%B5%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B8%CC%86-1-2010.pdf[novecojusi saite]Veidne:Kõdulink lp. 4
- ↑ http://old.historyfoundation.ru/ru/publication.php?id=7[novecojusi saite]Veidne:Kõdulink
- ↑ Judīte Čunka. «Ārpolitikas eksperts: Molotova–Ribentropa pakta oriģināls Krievijā publiskots bez kādas grēksūdzes». www.lsm.lv (latviešu), 2019-08-24. Skatīts: 2023-12-13.