Pāriet uz saturu

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Vikipēdijas lapa
Iekšlietu Tautas komisariāts
Народный комиссариат внутренних дел
Aģentūras pārskats
Izveidota 1934. gada 10. jūlijā
Priekštece
Izjukusi 1946. gada 15. martā
Aizstājošāaģentūra
Veids slepenpolicija
militārā pretizlūkošana
ārējā izlūkošana
sodu izpilde
robežsardze
ugunsdzēšana
komunālā saimniecība un celtniecība
Jurisdikcija Karogs: Padomju Savienība PSRS
Galvenā mītne Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Iestāde pakļauta PSRS Tautas komisāru padome
Apakšaģentūras
  • Gulags
    Valsts drošības pārvalde
    Milicijas pārvalde
    Robežas un iekšējās apsardzības pārvalde
    Dzimtsarakstu nodaļa

Iekšlietu Tautas komisariāts (IeTK) jeb NKVD (krievu: Народный комиссариат внутренних дел, НКВД) bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu. Kā Lavrentija Berijas un Nikolaja Ježova vadīta slepenpolicija tā īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.

Pārņemot varu 1917. gadā, boļševiki likvidēja Krievijas Iekšlietu ministriju un policijas vienības, vietā izveidot Viskrievijas Ārkārtas komisiju ("čeku") un miliciju, kas bija pakļautas Padomju Krievijas Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD).[nepieciešama atsauce] PSRS NKVD dibināta 1934. gadā.[1]

1946. gadā visi Tautas komisariāti pārtapa par ministrijām un NKVD mainīja nosaukumu uz Iekšlietu ministriju (MVD; Министерство внутренних дел, МВД). Slepenpolicija kļuva par daļu no MVD, kad Lavrentijs Berija apvienoja MGB (Министерство государственной безопасности) un MVD 1953. gada martā. Pēc Berijas padzīšanas MVD vēlreiz pārdalījās. MVD paturēja vienīgi milicijas (policijas) funkcijas, kamēr 1954. gadā jaundibinātā KGB pārņēma valsts drošības dienesta (slepenpolicijas) funkcijas.

NKVD vadītāji ("iekšlietu tautas komisāri")

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
NKVD vadītājs Jagoda (vidū) ar Filatovu (kreisajā pusē), Firinu un Koganu inspicē Maskavas-Volgas kanāla rakšanu (1935)

Nikolaja Ježova vadībā NKVD organizēja Lielo teroru. Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks — 950 000 līdz 1,2 miljoniem.[2] 1938. gadā Staļins Maskavā iecēla Beriju par NKVD vietnieku un drīz pēc tam viņš vadīja visu NKVD. Tīrīšanas "pārmērībās" vainoja Ježovu un 1940. gadā viņu nošāva.

Otrā pasaules kara laikā 1940. un 1941. gadā NKVD organizēja deportācijas Baltijā, Polijā un citās PSRS okupētajās zemēs. 1940. gada 5. martā, pēc Gestapo—NKVD trešās konferences Zakopanē, Staļinam piekrītot, NKVD sarīkoja Katiņas slaktiņu. Kara laikā miljoniem NKVD Gulaga cietumnieku nodarbināja kara rūpnīcās. 1944. gadā Berija organizēja čečenu, ingušu, balkāru un citu tautu deportācijas.

NKVD pārraudzīja PSRS kodolieroču projektu,[3] kā arī veiksmīgo spiegošanas kampaņu pret ASV, iegūstot nepieciešamo tehnoloģiju. NKVD savāca strādniekus darbietilpīgam projektam, iesaistot vismaz 330 000 cilvēkus. Gulags arī nodrošināja darbaspēku urāna raktuvēm un pārstrādes rūpnīcām, kā arī kodolieroču izmēģinājumu poligonu būvniecībai, kā piemēram Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons un poligons Novaja Zemļā. NKVD arī rūpējās par projekta drošību.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. [1] NKVD dibināta (angliski)
  2. Soviet Repression Statistics: Some Comments by Michael Ellman, 2002
  3. [2] Padomju kodolieroču vēsture (angliski)