Pāriet uz saturu

Vaida Villeruša

Vikipēdijas lapa
Vaida Villeruša
Personīgā informācija
Dzimusi 1930. gada 6. martā
Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija
Mirusi 2009. gada 28. jūlijā (79 gadi)
Tautība latviete
Nodarbošanās ārste, novadpētniece, sabiedriskā darbiniece

Vaida Villeruša (1930—2009) bija latviešu ārste, novadpētniece un sabiedriskā darbiniece.

Dzimusi 1930. gada 6. martā Daugavpilī Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Mācījās Ikšķiles Elkšņu pamatskolā un Rīgas pilsētas 6. vidusskolā, studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā (1950—1956), tad klīniskajā ordinatūrā apguva ķirurga specialitāti. Strādāja P. Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā, Rīgas pilsētas 1. klīniskajā un Rīgas pilsētas 4. klīniskajā Sarkanā Krusta slimnīcā.

Līdztekus ķirurga darbam interesējās par medicīnas vēsturi un ģeneoloģiju. Vāca ziņas par Rīgas pilsētas ārsta Nikolaja Himzela dzīvi, pētīja Vecsaules un Ikšķiles apkārtnes dzimtu vēsturi, Andreja Pumpura dzimtas vēsturi, Lielvārdes draudzes latviešu tautasdziesmu teicējus.

Atmodas kustības laikā V. Villeruša darbojās Latvijas Kultūras fonda valdē un Daugavas komisijā, publicēja rakstus izdevumā „Varavīksne” (1991) un „Literatūra un Māksla”. Pēc viņas ierosmes Daugavas krastos uzstādītas daudzas piemiņas zīmes tautasdziesmu teicējiem Ogresgalā, 17. gadsimtā Kačas kalnā sadedzinātajai Lielvārdes “raganai” Katrīnai, Pirmā pasaules kara laikā apbedītajiem Kurzemes bēgļiem Rīgas Meža kapos.

Mirusi 2009. gada 28. jūlijā, apbedīta Ikšķiles kapos.

V. Villeruša ir rakstu krājumu “Daugavas raksti” (1991—2000) un “Sēļu zeme” (1995) sastādītāja un daudzu novadpētniecisku rakstu autore. 1998. gadā Jāņa Strēlnieka sastādītajā krājumā „Ogre 2” ievietots Villerušas pētījums par Jumpravu, ir uzrakstījusi grāmatu par Daugavpili, kas palikusi manuskripta formā.

  • Pa Andreja Pumpura un viņa tēva pēdām. Literārā krājumā "Varavīksne" (1991)
  • Senajam Daugavas pasta ceļam veltīti pētījumiː "No Aizkraukles līdz Rīgai" (Daugavas raksti, 1991), "No Rīgas līdz jūrai" (Daugavas raksti, 1994), "No Koškeviciem līdz Daugavpilij" (Daugavas raksti, 1996), "No Daugavpils līdz Pļaviņām" (Daugavas raksti, 2000)[1]
  • Gājums (1994), Daugavas lejteces vēsturei veltīts pētījums