Nikolauss fon Himzels

Vikipēdijas lapa
Ārsta Nikolausa Himzela portrets. Fragments. Nezināms mākslinieks, 1765.
Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets.

Nikolauss fon Himzels,[1] arī Nikolajs Himzels (vācu: Nikolaus von Himsel, 1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.

No viņa dabaszinātnisko un mākslas priekšmetu kolekcijām 1773. gadā izveidoja publisko Himzela muzeju, kas ir pirmais muzejs Baltijā un viens no vecākajiem Eiropā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1729. gada 16. oktobrī Rīgas galvenā ārsta (Oberphysicus) Joahima Gebharta Himzela (Joachim Gebhart Himsel, 1701—1751) un viņa sievas Annas Katrīnas, dzimušas Martini (Anna Catharina Himsel, geb. Martini, 1707—1775), ģimenē. Nikolausa fon Himzela māte bija cēlusies no senas Rīgas pilsoņu ģimenes, kurā ārsti bija vairākās paaudzēs.[2] Gan asinsradniecības, gan laulību saites Himzelu ģimeni saistīja ar ievērojamām Rīgas rātskungu un patriciešu dzimtām.

Ieguvis labus izglītības pamatus jau mājās, kur bija lieliska bibliotēka vairākās valodās, viņš beidza mācības Rīgas Domskolā un 1747. gadā uzsāka studijas Kēnigsbergas Universitātē, vēlāk turpinot tās Getingenes Universitātē. Šeit viņš 1751. gadā ieguva medicīnas doktora grādu par disertāciju De victu salubri ex animalibus et vegetabilibus temporando (“Par veselīgu uzturu, balstoties dzīvnieku un augu valsts pieredzē”) dabaszinātnieka Albrehta Hallera (Albrecht Haller, 1708—1777) vadībā.

Pēc studiju beigšanas Nikolauss Himzels devās piecus gadus ilgā Eiropas ceļojumā. Viņš apmeklēja Prūsiju, Holandi, Austrijas Nīderlandi (tagadējo Beļģiju), Franciju, Itāliju, Šveici, Dienvidvācijas sīkvalstis, Habsburgu impēriju (Austriju), Angliju, vācu brīvpilsētas (Hamburgu, Brēmeni, Lībeku), Dāniju, Zviedriju un Krieviju (Pēterburgu), piefiksēdams ceļojuma piezīmēs svarīgākos atradumus vai vienkārši interesantākās paražas.

Nikolausa fon Himzela Eiropas ceļojumu dienasgrāmatas.

Ceļojuma laikā viņš iepirka dabaszinātniskos paraugus, mākslas priekšmetus un grāmatas. Ceļojuma iespaidus Himzels sīki un precīzi dokumentēja savā dienasgrāmatā, kuras pagaidām neizdotais manuskripts trīs sējumos glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.[3]

Viņa interešu amplitūda bija enciklopēdiska: no arsenāliem, kuģu būvētavām, manufaktūrām, kalnraktuvēm un metālu kausēšanas tehnoloģijām līdz politiskajai iekārtai, arhitektūrai, teātrim, glezniecībai, mūzikai un literatūrai. Pats par sevi saprotams, tika apmeklētas slimnīcas jeb hospitāļi, aptiekas, veco ļaužu nami, bāreņu patversmes un mācību iestādes. Īpaši Himzels interesējās par dažādām dabas vēstures jeb naturāliju kolekcijām, gleznu galerijām, bibliotēkām un botāniskajiem dārziem. Sava ceļojuma laikā Himzels iepazinās ar ievērojamākajiem tā laika zinātniekiem, to vidū ar slaveno zviedru botāniķi Kārli Linneju un franču apgaismotāju Žanu Žaku Ruso. Viņš arī sīki aprakstīja monetāro sistēmu katrā apceļotajā valstī.

Pēc atgriešanās Rīgā 1757. gada pavasarī Himzels strādāja par Rīgas pilsētas ārstu (Stadtphysikus). Viņš daudz laika veltīja zinātnei un turpināja sarakstīties ar ceļojumā iepazītajiem Eiropas zinātniekiem. 1760. gadā Nikolausu fon Himzeli uzņēma Britu Karaliskajā biedrībā (The Royal Society).

Inficējies no kāda slimnieka ar “lipīgu drudzi”, Nikolauss fon Himzels mira Rīgā 1764. gada 10. decembrī. Pēc viņa nāves māte Anna Katrīna Himzela, pildot dēla gribu, saskaņā ar 1765. gada 22. decembrī izveidoto Himzelu ģimenes legātu, kolekcijas, kuras pa daļai bija saņemtas mantojumā no tēva un vectēva Nikolausa Martini, novēlēja Rīgas pilsētai. 1773. gada 22. februārī Rīgas rāte akceptēja dāvinājumu un nolēma to novietot pilsētas Anatomijas teātra brīvajās telpās Kalēju ielā 34/36, nosaucot par Himzela muzeju (Himselsches Museum). Grāmatu krājums, kurā bija ap 3400 vienību, tika pievienots Rīgas pilsētas bibliotēkai. 1776. gadā, pēc Annas Katrīnas Himzelas nāves pilsēta saņēma arī muzeja uzturēšanai novēlēto kapitālu — 1000 Alberta dālderus. Līdz ar to radās iespēja apmaksāt jaunieguvumus.

Himzela muzeja kolekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himzela muzejā atradās diezgan ievērojama dabas vēstures priekšmetu un minerālu kolekcija, anatomiskie preparāti, fizikas un optikas instrumenti, gravīras un gleznas, kā arī lietišķās mākslas izstrādājumi. Līdz mūsdienām saglabājušies tādi kolekcijas priekšmeti kā minerālu paraugi, kaulā grieztas sarkanas un baltas šaha figūriņas, virpoti koka trauki un galda piederumi, miniatūras figūriņas, holandiešu koka tupeles u. c., kā arī dažas gleznas un gravīras. Tomēr, tā kā sākotnējā Himzela muzeja inventāra saraksts nav atrasts, noteikt, kas no Himzela muzeja tur nonācis dāvināšanas laikā un kas iepirkts vēlāk, pašlaik nav iespējams.

Himzela muzeja etiķete ar uzrakstu Himselsches Museum

1860. gadā Himzela muzeja dabaszinātniskās kolekcijas tika nodotas Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, bet senlietu kolekcijas 1862. gadā pārņēma Rīgas vēstures un senatnes pētnieku biedrība. Himzela muzeja mākslas kolekcija kļuva par 1868. gadā atklātās Rīgas pilsētas gleznu galerijas sastāvdaļu. Pēc sadalīšanas visas Himzela muzeja kolekcijas palika pilsētas īpašumā un tika apzīmētas ar īpašām piederības etiķetēm ar uzrakstu Himselsches Museum.

Mūsdienās bijušā Himzela muzeja kolekcijas priekšmeti glabājas vismaz trijos Rīgas muzejos — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā,[4] Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas Muzeologs Himzels un viņa laiks (2019).

Pie Himzelu ģimenes mājas Mazajā Jaunielā 5 Rīgā atrodama Nikolausam fon Himzelam veltīta piemiņas plāksne.

2023. gadā Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā aprit 250 gadi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dižciltības partikulu “fon” Himzels ieguva 1754. gadā sava ceļojuma laikā
  2. Medicīnas vēstures muzejs. Nikolajs fon Himzels
  3. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. 197-199 lpp.
  4. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsture

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stradiņš, Jānis (2009). Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 197.—202. lpp.
  • Muzeologs Himzels un viņa laiks (2019). Rīga: Creative Museum.
  • Himzela Eiropas ceļojumu dienasgrāmata Die Reisen (“Ceļojumi”).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]