Vairogblakšu dzimta
| Vairogblakšu dzimta Pentatomidae Leach, 1815 | |
|---|---|
 Chlorochroa pinicola (Latvija, Vangaži) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blakšu kārta (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Heteroptera) |
| Virsdzimta | Pentatomoidea |
| Dzimta | Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Vairogblakšu dzimta Vikikrātuvē | |
Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 5000 sugu, kas iedalās aptuveni 940 ģintīs, un ir trešā blakšu dzimta pēc sugu skaita. Satopamas visos sauszemes biotopos, izņemot Antarktīdu.[1] Tās ir vidēja un liela izmēra blaktis. Vairogblaktis var būt gan zālēdāji, gan plēsēji, daži nopietni ietekmē lauksaimniecību. Ir zināmas sugas, kuras nopietni kaitē kultūraugiem, bet citas ir kultūraugu kaitēkļu plēsēji.[2]
Vairogblakšu anatomiskā un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem evolucionāros un ekoloģiskos jautājumos. Tām ir raksturīga barošanas daudzveidība, aposematīsms (brīdinoša aizsargkrāsa), pārošanās rituāli un rūpes par pēcnācējiem.[1]
Latvijā sastopamas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas teritorijā ir atklāta 35 suga, to skaitā:[3][4]
- apakšdzimta: Asopinae
- suga: Arma custos (Fabricius, 1794)
- suga: Jalla dumosa (Linnaeus, 1758)
- suga: Picromerus bidens (Linnaeus, 1758)
- suga: Rhacognathus punctatus (Linnaeus, 1758)
- suga: Troilus luridus (Fabricius, 1775)
- suga: Zicrona caerulea (Linnaeus, 1758)
- apakšdzimta: Pentatominae
- suga: Parastā graudzāļu vairogblakts, Aelia acuminata (Linnaeus, 1758)
- suga: Mazā graudzāļu vairogblakts, Aelia klugi Hahn, 1831
- suga: Carpocoris fuscispinus (Boheman, 1849)
- suga: Carpocoris purpureipennis (DeGeer, 1773)
- suga: Paegļu vairogblakts, Chlorochroa juniperina (Linnaeus, 1758)
- suga: Priežu vairogblakts, Chlorochroa pinicola (Mulsant & Rey, 1852)
- suga: Ogu krūmu vairogblakts, Dolycoris baccarum (Linnaeus, 1758)
- suga: Krustziežu vairogblakts, Eurydema oleraceum (Linnaeus, 1758)
- suga: Eurydema ornata (Linnaeus, 1758)
- suga: Eurydema dominulus (Scopoli, 1763)
- suga: Neottiglossa pusilla (Gmelin, 1789)
- suga: Nezara viridula (Linnaeus, 1758)
- suga: Zaļā vairogblakts, Palomena prasina (Linnaeus, 1761)
- suga: Palomena viridissima (Poda, 1761)
- suga: Koku vairogblakts, Pentatoma rufipes (Linnaeus, 1758)
- suga: Peribalus strictus (Fabricius, 1803)
- suga: Peribalus vernalis (Wolff, 1804)
- suga: Rubiconia intermedium (Wolff, 1811)
- suga: Smilšu vairogblakts, Sciocoris cursitans (Fabricius, 1794)
- suga: Sciocoris homalonotus Fieber, 1851
- suga: Sciocoris microphthalmus (Flor, 1860)
- suga: Sciocoris umbrinus (Wolff, 1804)
- suga: Stagonomus bipunctatus (Linnaeus, 1758)
- suga: Eysarcoris aeneus (Scopoli, 1763)
- suga: Eysarcoris venustissimus (Schrank, 1776)
- suga: Piezodorus lituratus (Fabricius, 1794)
- apakšdzimta: Podopinae
- suga: Dybowskyia reticulata (Dallas, 1851)
- suga: Sarkansvītrainā vairogblakts, Graphosoma lineatum (Linnaeus, 1758)
- suga: Podops inunctus (Fabricius, 1775)
Vairogblaktis lauksaimniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starp vairogblaktīm ir daudz kultūraugu kaitēkļu. Tās spēj nodarīt lielu kaitājumu daudzām valstīm daudzu miljonu dolāru apmērā.[2]
Invazīvas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir zināmas arī invazīvas sugas, kas ir ievestas no viena reģiona citā. Jaunajā reģionā tās spēj arī nodarīt kaitējumu kultūraugiem. Piemēram, viena no Āzijas reģiona sugām Halyomorpha halys nokļuva Ziemeļamerikā, kur pirmo reizi konstatēta Pensilvānijas štatā 1996. gadā, un tagad satopama vairākos kontinentālos štatos. Tā ir daudzu graudaugu kaitēklis, tajā skaitā sojas un kukurūzas. Piezodorus guildinii ir cita invazīvā suga Ziemeļamerikā (nonākta no Dienvidamerikas) dienvidu štatos un var izplatīties tālāk uz ziemeļiem. Šī suga ir spēcīgs kukurūzas kaitēklis.[5]
Kolekcionēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairogblakšu kolekcionēšana ir guvusi lielu popularitāti starp zinātniekiem un cilvēkiem, kas nenodarbojas ar entomoloģiju profesionāli, pateicoties lielai krāsu daudzveidībai un kukaiņu lielajiem izmēriem.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Bruno C. Genevcius, Caroline Greve, Samantha Koehler, Rebecca B. Simmons, David A. Rider, Jocelia Grazia & Cristiano F. Schwertner (2020). Phylogeny of the stink bug tribe Chlorocorini (Heteroptera,Pentatomidae) based on DNA and morphological data: the evolution ofkey phenotypic traits. bioRxiv, The Preprint Server for Biology
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Robert W. Sites, Kristin B. Simpson & Diane L. Wood. The Stink Bugs (Hemipter The Stink Bugs (Hemiptera: Heter a: Heteroptera: Pentatomidae) of omidae) of Missouri. The Great Lakes Entomologist, Serving the Great Lakes Region Since 1966. Volume 45,№: 3-4, 2012 Department of Entomology Michigan State Univeristy East Lansing
- ↑ V. Spuņģis & M. Kalniņš (2003). Blaktis – Hemiptera (ordo). LEB
- ↑ Uģis Pīterans (2019). Blaktis 2019. Uģa Pīterana DabasBlogs.
- ↑ Robert L. , Daniela T. Pezzini, Andrew P. Michel, & Thomas E. Hunt. Identification, Biology, Impacts, and Management of Stink Bugs (Hemiptera: Heteroptera: Pentatomidae) of Soybean and Corn in the Midwestern United States. Journal of Integrated Pest Management (2017) 8(1):11; 1–14
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vairogblakšu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |