Valdis Mārtiņš Drinks
| ||||||||||||
|
Valdis Mārtiņš Drinks (dzimis 1937. gada 3. februārī, miris 2002. gada 7. martā) bija latviešu ķīmiķis, pedagogs, augstskolas pasniedzējs un luterāņu mācītājs.[1] Viņš bija Latvijas Universitātes pasniedzējs, 30 gadus strādāja neorganiskās ķīmijas katedrā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1937. gadā. Otrā pasaules kara beigās Drinku ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tomēr 1946. gadā atgriezās Latvijā, pēdējo ceļa daļu noejot kājām. V. M. Drinks bija slavena Sanktpēterburgas salūta meistara un pirotehniķa Aleksandra Drinka dēls,[2] viņam bija raksturīga mīlestība pārsteigt studentus ar dažādiem ķīmiskiem procesiem un pārvērtībām.
Ilgus gadus bija Rīgas 55. un 49. vidusskolas, kā arī Ulbrokas vidusskolas skolotājs. Vadīja skolēnu ķīmijas pulciņu un vasaras nometni "Deflegmators". Lasīja kvalifikācijas celšanas kursus Latvijas ķīmijas skolotājiem.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas V. M. Drinks kļuva arī par luterāņu mācītāju. 1990. gadā beidza Teoloģiskos evaņģēliski luteriskās baznīcas kursus, un sāka strādāt par mācītāju sākumā Secē, Sēlpilī, pēc tam Birzgalē, Tomē un Ķegumā. Visilgākā darbība tomēr notika Jaunjelgavas luterāņu baznīcā. Pēdējo dievkalpojumu V. M. Drinks novadīja savā 65. dzimšanas dienā 2002. gada 3. februārī.[2]
Miris 2002. gada 7. martā, apglabāts Ulbrokas meža kapos Stopiņu pagastā.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valdis Drinks. 360 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne, 1979
- Valdis Mārtiņš Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. ISBN 978-9984-560-83-0.