Vecsēlpils

Šis raksts ir par ciemu Vecsēlpils. Par citām jēdziena Sēlpils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vecsēlpils
Vecsēlpils Atrašanās vieta Latvijā
Koordinātas: 56°35′17″N 25°39′25″E
Valsts	Latvija
Novads	Salas novads
Pagasts	Sēlpils pagasts
Senlatvijas zeme	Sēlenes zeme
Monarhija	Kurzemes un Zemgales hercogiste
Pilsēta	1621—18. gadsimts
Iedzīvotāji (02.03.2009.)
• kopā	12
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā. Bijusi Daugavas tirdzniecības ceļa nozīmīga sastāvdaļa un militārs nocietinājums. No 1621. gada līdz 18. gadsimtam Sēlpilij bija pilsētas tiesības.

Vēsture

Sēlpili, kuru uzskatīja par sēļu galveno pili, krustnešu karaspēks ielenca 1208. gadā. Pārspēka spiesti, sēļi padevās, ļāvās kristīties un pilī ielaida krustnešus. 1218. gadā pilī apmetās Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes. Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksni pēc Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikas ziņām ordeņbrāļi cēluši 1373. gadā, šeit bija Sēlpils fogtu rezidence. 1578. gadā uz Sēlpili savu rezidenci pārcēla hercogs Gothards. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šeit bija Sēlpils virspilskunga tiesas (Oberhauptmannschaft Selburg) pārvaldes centrs un 16. gadsimta beigās vai 17. gadsimta sākumā pilī un priekšpilī uzcēla jaunus dzīvojamos korpusus. 1626. gada oktobrī pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā Sēlpils pili uzspridzināja. 1878. gadā bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905) Sēlpilī sarīkoja otros Sēlpils draudzes novada dziesmusvētkus. Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.

Pirmā pasaules kara laikā gar Daugavu bija pirmā frontes līnija un Vecsēlpils atradās kauju zonā.

Ievērojamas vietas

Sēlpils luterāņu baznīcas drupas

• Sēlpils pilskalns ar Livonijas ordeņa pils drupām uz saliņas Daugavā (Pļaviņu HES ūdenskrātuvē).
• Sēlpils luterāņu baznīcas (19. gs. vidus) drupas, kas ir jau ceturtā baznīca Sēlpilī. Sarkanā armija Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā atkāpjoties sašāva baznīcas torni, baznīca vairākkārt sašauta arī 1944. gadā. Lai gan pēc kara Sēlpils baznīcu atjaunoja, padomju laikos tā pamazām aizlaista postā. Mūri un tornis ir saglabājušies, bet sliktā stāvoklī, ir uzsākta baznīcas atjaunošana.

Ievērojami cilvēki

• Georgs Mancelis — Sēlpils draudzes luterāņu mācītājs 1620.—1625. gadā, pirmais ievērojamākais latviešu garīgās literatūras rakstnieks.
• Gothards Frīdrihs Stenders — Sunākstes un Sēlpils draudžu luterāņu mācītājs 1766.—1796. gadā, apgaismotājs, vairāk pazīstams kā Vecais Stenders.

Arheoloģiskie izrakumi

• 1963.-1965. gadā Sēlpilī veikti arheoloģiskie izrakumi E. Šņores un A.Zariņas vadībā. Hipotēze, ka Indriķa hronikā minētā sēļu pils atradusies iepretī Aizkrauklei Sērenē (Lietgalietis, 1928), noraidāma galvenokārt tāpēc, ka te par pilskalnu uzskatītais nocietinājums izrādījās dabisks grantskalns bez senvietas pazīmēm (Brastiņš, 1926).

Literatūra

• Andris Grīnbergs. Sēlijas krastā un pakalnos. "Vides Vēstis"
• E. Šņore, A.Zariņa. Senā Sēlpils. Rīga, 1980