Valentīns Būmeisters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valentīns Būmeisters
Valentīns Būmeisters
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 19. decembrī
Pēterpils, Krievija
Miris 1987. gadā
Rīga
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Kārlis Būmeisters un Agnese Būmeistere (dz. Bahmane)
Brāļi Juris (Jurijs)
Māsas Rute
Dzīvesbiedre Valda (dz. Āberberga-Augškalne)
Bērni Ilze, Aija, Baiba

Valentīns Būmeisters (1914-1987) bija latviešu ārsts endokrinologs, docents, Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātes dekāns (1958-1961), viens no endokrinoloģijas pamatlicējiem Latvijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1914. gada 19. decembrī Pēterpilī sociāldemokrātu Kārļa un Agneses (dz. Bahmanes) Būmeisteru ģimenē. Ģimenē aug vēl arī brālis Juris un māsa Rute Pabeidzis Rīgas 4. ģimnāziju, pēc tam studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1931-1937). Pēc ārsta diploma iegūšanas strādājis Skultē, Daugavpilī (1937-1940), Rīgā (1941), Līvānos, Subatē un Rendā (1941-1945). Pēc kara beigām turpina ārsta praksi Rīgā. Kopš 1946. gada strādā Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes Terapijas katedrā par asistentu. 1954. gadā aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija. Kopš 1958. gada strādā par Hospitālās terapijas katedras vadītāju. Šajā gadā P. Stradiņa Republikāniskajā Klīniskajā slimnīcā tiek izveidota Latvijā pirmā endokrinoloģijas nodaļa, kas vēlāk pārtop par Endokrinoloģijas centru, tādējādi liekot pamatus šīs zinātnes attīstībai Latvijā. Docents Būmeisters ir pirmais šīs nodaļas vadītājs [1]. No 1958. līdz 1961. gadam ir Rīgas Medicīnas Institūta Medicīnas fakultātes dekāns.[2] No 1961. gadam līdz pat savai nāvei 1987. gadā strādā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā. Publicējis 62 zinātniskos darbus, galvenokārt par asinsrites regulāciju, klīnisko farmakodinamiku un endokrinoloģiju.

Pētnieciskajā darbā laikā no 1973. līdz 1986. gadam piedalījies daudzās zinātniskajās ekspedīcijās kopā ar onkologiem, gastroenterologiem un nefrologiem. Interesējies arī par elektromagnētiskā lauka un āderu ietekmi uz cilvēku veselību.

Līdzās veiksmīgajai ārsta praksei docents Būmeisters bija pazīstams arī kā mākslas cienītājs, kas savas dzīves laikā izveidoja ievērojamu gleznu privātkolekciju [3].

Laulībā ar zobārsti Valdu Būmeisteri (dz. Āberbergu-Augškalni) piedzima trīs meitas: Ilze (pēc laulībām - Sedleniece), Aija (pēc laulībām - Aija Žileviča) un Baiba (pēc laulībām - Jaksona), kuras arī kļuva par ārstēm.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Būmeisters, Valentīns 1957. Par tireotoksikozes diagnostiku.
  • Būmeisters, Valentīns 1959. Reimatisma ārstēšanas principi.
  • Būmeisters, Valentīns 1970. Hipertoniskā slimība. Zinātne
  • Бумеистер, Валентин Карлович 1974. Спорадический зоб: патогенез, клиника, профилактика. Знание

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 5. martā. Teksts " Stradiņa slimnīca " ignorēts
  2. Medicīnas fakultātes vēsture 1944.-2010. gads | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Par mums | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Rīgas Stradiņa universitāte[novecojusi saite]
  3. Konstante, Ilze. 1988. "Neibergu namā", Māksla, 1988. gada 9. janvāris