Kārlis Būmeisters (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par mūziķi skatīt rakstu Kārlis Būmeisters (mūziķis).
Kārlis Būmeisters
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1888. gada 13. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Grašu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1967. gada 3. aprīlī (78 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP

Kārlis Būmeisters (1888. gada 13. novembris — 1967. gada 3. aprīlis) bija Latvijas politiķis, grāmatvedis, auditors. Bijis 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, kā arī Latvijas Bankas padomes loceklis, latviešu dzejnieka un redzamākā LSDSP biedra Raiņa domubiedrs. Ārsta Valentīna Būmeistera, padomju disidenta, politiski represētā profesora Jura Būmeistera tēvs un mūsdienu mūziķa un TV personības Kārļa Būmeistera (šobrīd Eiropas Parlamenta ierēdņa) vecvectēvs. Politiski apcietināts trīs reizes par tobrīd pretvalstisku vai revolucionāru darbību gan Krievijas Impērijas, gan Ulmaņlaikos, gan PSRS laikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Būmeisters piedzima Madonas apriņķa Grašu pagastā 1888. gada 13. novembrī.[1] saimniekam Jēkabam Būmeisteram ar sievu Annu Augusti dz. Pakalnieti. Ieguvis vidējo izglītību[2], zinājis četras valodas. Mūziķa Kārļa Būmeistera vecvectēvs.[3]

1904. gadā notiesāts par sociāldemokrātisku darbību[4] 1905. gadā piedalījies revolūcijā.[5] 1906. gadā pievienojies Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP).[1] Par revolucionāru darbību, virzot mazinieku, Trocka idejas un izplatot trockiešu laikrakstu "Dzirkstele", apcietināts Centrālcietumā Rīgā no 1908. līdz 1913. gadam, kad ticis amnestēts par godu Krievijas Impērijas monarhu Romānovu 300 gadu jubilejai.

Vēlāk devies uz Pēterburgu, lai pēc tam Lisvas (Krievija) pilsētas vilnas pārstrādes fabrikā ieņemtu vadošā grāmatveža un padomes locekļa amatu. Tur, 1918. gadā laulībā ar Agnesi Būmeisteri (dz. Bahmane) piedzima dēls Juris Būmeisters, kura vecākais dēls Valentīns Būmeisters piedzima Pēterburgā 1914. gadā.

Pēc Latvijas Republikas dibināšanas divdesmito gadu sākumā ar ģimeni atgriezies Latvijā, sākumā Daugavpilī. 1922. gadā ievēlēts par 1. Saeimas deputātu no Latgales saraksta līdzās ar Raini. Ticis ievēlēts arī 2. Saeimā (1925) un 3. Saeimā (1928).

Dzīvojot Daugavpilī, no 1924. līdz 1931. gadam bijis galvenais redaktors laikrakstam "Latgolas Dorbs" (Latgales Darbs), kā arī vienubrīd pilsētas domes deputāts.[6] Bijis Valsts zemes bankas[7] un no 1932. līdz 1934. gadam — Latvijas Bankas padomes loceklis.[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 28. jūnijā kā vadošais LSDSP darbinieks apcietināts uz sešiem mēnešiem Rīgas centrālcietumā[8].

Otrā pasaules kara laikā bija pretošanās kustības dalībnieks, kā arī darbojās LSDSP pagrīdes organizācijā.[6] 1951. gadā[1] Čiekurkalna mājā apcietināts kā varai bīstams un izsūtīts uz soda nometni Taišetas pilsētā Sibīrijā.[5] 1956. gadā atgriezies Rīgā, kur turpinājis dzīvot ar ģimeni. Miris 1967. gada 3. aprīlī.[1] 8. aprīlī apglabāts Meža kapos.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Būmeisters Kārlis». Letonika. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
  2. Latvijas Republikas III Saeimas stenogramas I sesija. Latvijas Republikas Saeima. 1928.
  3. Kristīna Putinceva. «Dzeguzēns - ierēdnis Eiropas Parlamentā». Diena, 2015. gada 29. janvārī. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
  4. "Tas bija netīrs darbs. Archīvu materiālos ielūkojās Pauls Butleris", Brīvība, 1991.09.01
  5. 5,0 5,1 «K. Būmeisters atbrīvots». Brīvība. 1956. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Mūsu aizgājēji». Brīvība. 1967. gada 1. maijā. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
  7. Ekonomists 1926.07.01 "Bibliogrāfija"
  8. "Galvas pilsēta", Latvijas kareivis, 1934.07.01