Juris Būmeisters

Juris Būmeisters;
Personīgā informācija
Dzimis	1918. gada 7. jūnijā ; Jekaterinburgas apgabals, Krievija
Miris	2000. gada 17. martā (81 gads); Rīga
Dzīves vieta	Rīga, Latvija
Pilsonība	Latvija
Tautība	latvietis
Vecāki	Kārlis Būmeisters un Agnese Būmeistere (dz. Bahmane)
Brāļi	Valentīns
Māsas	Rute
Dzīvesbiedre	Valentīna, Dagmāra
Bērni	Nora, Inese

Juris Būmeisters (dzimis 1918. gada 7. jūnijā, miris 2000. gada 17. martā) bija latviešu disidents un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1918. gada 7. jūnijā Jekaterinburgas apgabalā Krievijā sociāldemokrātu Kārļa un Agneses Būmeisteru ģimenē. Bez Jura ģimenē auga arī brālis Valentīns un jaunākā māsa Rute. Iedvesmojoties no sava tēva, kas bija aktīvs sociāldemokrāts un pirmo Latvijas Republikas Saeimas sasaukumu deputāts, Juris Būmeisters jau agrā jaunībā iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. Ieguva inženiera izglītību.

Padomju okupācijas laikā Juris Būmeisters strādāja Baltijas Zivsaimniecības zinātniskās pētniecības institūtā un pētīja elektrisko zveju. Viņš sazinājās ar trimdā esošajiem LSDSP pārstāvjiem un publicēja informāciju dažādos Rietumeiropas sociāldemokrātu izdevumos.^[1] 1980. gada jūlijā Juris Būmeisters uzrakstīja "Latvijas pamatiedzīvotāju memorandu", kurā bija lūgta starptautiskā palīdzība tautas nobalsošanas rīkošanai par Latvijas izstāšanos no PSRS. Memorandu bija plānots nolasīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konferences laikā Madridē, to parakstīja 36 cilvēki.

Memoranda melnrakstu VDK atrada kratīšanas laikā J. Būmeistera dzīvesvietā, 1980. gada 18. novembrī PSRS Valsts drošības komiteja (Čeka) apcietināja Juri Būmeisteru un Daini Lismani, apsūdzot viņus spiegošanā (viņi it kā bija nodevuši ārzemniekiem jūras šelfa kartes),^[2] dzimtenes nodevībā un par aizliegtām operācijām ar valūtu. Latvijas PSR Augstākā tiesa 1981. gada jūnijā J. Būmeisteram piesprieda 15 gadu cietumsodu un ieslodzīja Permas apgabala Kučinas Gulagā Perma-36. Pēc astoņiem apcietinājumā pavadītiem gadiem 1988. gadā, pateicoties Eiropas Parlamenta un Rietumeiropas sociāldemokrātisko partiju protestiem^[3] viņu atbrīvoja. 1993. gadā Latvijas Augstākās tiesas prezidijs visas inkriminētās apsūdzības atzina par nepamatotām. Miris 2000. gada 17. martā, apglabāts 1. Meža kapos Rīgā.

VDK kartotēka

Jura Būmeistera kartīte ar segvārdu Nikolajs atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā, savervēšanas gads nav norādīts. Ieraksts liecina, ka kartīte rakstīta laikā, kad viņš izcieta sodu Permas lēģerī.^[2]

Publikācijas

Стернин В. Г., Никоноров И. В., Бумейстер Ю. К., Электролов рыбы. Москва: Пищ. промышленность, 1972. — 360 с. (krieviski)

Dzejas grāmata

2018. gadā, pieminot Jura Būmeistera simtgadi, viņa mazdēls Kārlis Būmeisters izdeva vectēva dzejas grāmatu, to atklājot simboliskajā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 2018. gada 25. augustā.

Atsauces

↑ СУД В РИГЕ (1981, 10-1) ВЕСТИ ИЗ СССР. НАРУШЕНИЕ ПРАВ ЧЕЛОВЕКА В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ
↑ ^2,0 ^2,1 Gāju kā traktors uz priekšu ir.lv 2019. gada 29. novembrī
↑ Joanne Landy, Ludmilla Alexeyeva, Gert Bastian, Gail Daneker, and Polly Duncan, et al. 1988 Release Juris Bumeisters. The New York Review of Books http://www.nybooks.com/articles/archives/1988/feb/18/release-juris-bumeisters/

[1] СУД В РИГЕ (1981, 10-1) ВЕСТИ ИЗ СССР. НАРУШЕНИЕ ПРАВ ЧЕЛОВЕКА В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ

[IR-2] 2,0 ^2,1 Gāju kā traktors uz priekšu ir.lv 2019. gada 29. novembrī

[3] Joanne Landy, Ludmilla Alexeyeva, Gert Bastian, Gail Daneker, and Polly Duncan, et al. 1988 Release Juris Bumeisters. The New York Review of Books http://www.nybooks.com/articles/archives/1988/feb/18/release-juris-bumeisters/

[1]

[2]

[3]