Valentīns Mazzālītis
| Personas dati | |
|---|---|
| Dzimis |
1930. gada 9. februārī Rucava, Latvija |
| Miris | 2017. gada 5. aprīlī (87 gadu vecumā) |
| Pārstāvētā valsts |
Latvija |
| Tautība | Latvietis |
| Iesauka | Šķēpa mešanas Maestro[1] |
| Profesionālā informācija | |
| Sporta veids | vieglatlētika |
| Disciplīna | Šķēpa mešana |
| Trenējis |
Jānis Lūsis Inese Jaunzeme Valentīna Eiduka |
| Sasniegumi un apbalvojumi | |
|
| |
Valentīns Mazzālītis (dzimis 1930. gada 9. februārī Rucavā, miris 2017. gada 5. aprīlī) bija vieglatlētikas treneris, specializējies šķēpa mešanā, un augstskolas pasniedzējs. Ilggadējs Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) pasniedzējs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Absolvējis Talsu vidusskolu, 1954. gadā absolvējis LVFKI. Laikā no 1954. līdz 1990. gadam bijis LVFKI docētājs, no 1973. līdz 1987. gadam — Vieglatlētikas katedras vadītājs. Viens no šķēpmetēju kluba dibinātājiem, no 1990. gadu vidus līdz 2000. gadu vidum darbojies Latvijas Šķēpmetēju klubā kā metodiķis. Laikā no 1963. līdz 1972. gadam V. Mazzālītis bija PSRS izlases vecākais treneris. Viņa audzēknis Jānis Lūsis izcīnījis visu triju kalumu Olimpisko spēļu medaļas, kā arī 4 Eiropas, 12 PSRS un 1 Latvijas čempiona titulu, divas reizes labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā — 1968. gadā tas bija 91,68 metri, bet 1972. gadā 93,80 metrus tāls; 1987. gadā IAAF viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē.[2] Tāpat ir trenējis Inesi Jaunzemi, kas 1956. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu. Panākumus guvuši arī viņa audzēkņi Māra Saulīte un Jānis Doniņš.
1963. gadā kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto treneri, 1968. gadā — PSRS Nopelniem bagāto treneri. Saņēmis 2005. gada Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Divu grāmatu autors.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kopējās
- Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 364. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- Ilgvars Forands, Valentīns Mazzālītis. Lielais liktenis. 2018. 78.lpp. ISBN 978-9934=8413-2-3.
- Konkrētās
- ↑ Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 20. lpp. ISBN 9789984878300.
- ↑ «Izstāde „Gadsimta leģenda. Šķēpmetējs Jānis Lūsis”». easyget.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |