Inese Jaunzeme
 | ||||||||
| Personas dati | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi |
1932. gada 21. maijā Pļaviņas, Latvija | |||||||
| Mirusi |
2011. gada 13. februārī (78 gadu vecumā) Rīga, Latvija[1] | |||||||
| Pārstāvētā valsts |
 PSRS | |||||||
| Augums | 169 cm | |||||||
| Svars | 70 kg | |||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | |||||||
| Disciplīna | Šķēpa mešana | |||||||
| Treneris |
Maigonis Geistards Alberts Putāns Oto Jurģis Viktors Aleksejevs Valentīns Mazzālītis[2] | |||||||
| Dalība sacensībās | ||||||||
| Dalība OS | 1 (1956) | |||||||
| Personiskie rekordi | ||||||||
| Šķēpa mešana | 55,73 m | |||||||
|
Medaļas
| ||||||||
Inese Jaunzeme (1932. gada 21. maijs — 2011. gada 13. februāris) bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu (Igaunija).[3] Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956. gada 27. maija līdz 1959. gada 12. jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 m līdz 55,73 m.[1] Laika posmā no 1999. gada līdz nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.[4] Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm,[3] 2002. gadā aizsākot lielās talkas tradīciju.
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņas rezultātu attīstība bija strauja, jo vēl 1950. gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 m, bet 1952. gadā jau 40,37 m. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva Alberts Putāns, kas 1940. gados bija labākais Latvijas vesera metējs.
Inese Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, šajā gadā viņa kļuva par LPSR rekordisti Tallinā (49,36 m).
1956. gadā Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpa metēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas.[5] Melnburnas Olimpiskajās spēlēs viņa guva uzvaru ar rezultātu 53,86 m, viņa kļuva par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Pēc četriem gadiem Romas Olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpa mešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste — Elvīra Ozoliņa. Jaunzemes straujā karjeras izaugsme šķēpa mešanā gan neturpinājās.
Četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960),[1] kā arī 1956. un 1957. gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti.[2]
Mirusi 2011. gada 13. februārī.[6]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]I. Jaunzemei ir trīs meitas, četri mazbērni un trīs mazmazbērni.[1] PSRS laikos viņa bija Latvijas Sporta kino federācijas prezidente.[1] Izglītību ieguva Rīgas Medicīnas institūtā, ko absolvēja 1960. gadā. 1970. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē.[1] Desmit gadus strādāja par ķirurģi,[1] 36 gadus lasīja medicīnas lekcijas.[1]
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Norises vieta | Vieta | Rezultāts | |
|---|---|---|---|---|---|
| Pārstāvētā valsts: PSRS
| |||||
| 1952 | Latvijas PSR čempionāts | 1. vieta | 40,04 m | ||
| 1956 | PSRS Tautu spartakiāde | Maskava, PSRS
|
3. vieta | ||
| Latvijas PSR čempionāts | 1. vieta | 43,90 m | |||
| Olimpiskās spēles |  Melburna, Austrālija
|
1. vieta | 53,86 m | ||
| 1958 | Latvijas PSR čempionāts | 1. vieta | 46,42 m | ||
| 1960 | Latvijas PSR čempionāts | 1. vieta | 45,16 m | ||
| 1964 | "Dinamiāde" | 1. vieta | 51,26 m | ||
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2013. gada 21. maijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā, Rīgā, tika atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga veidotais piemiņas akmens.[7][8]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1957: Darba Sarkanā Karoga ordenis
- 1996: SOK balva
- 1998: LOK Goda zīme
- 2001: Triju Zvaigžņu ordenis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 "Inese, Inese, Inese". Sports 4 (229): 41. lpp. 2011. gada 25. februārī. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 9. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 9. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
- ↑ 3,0 3,1 Ilze Āķe-Vīksne. «Mūžībā aizgājusi Latvijas pirmā olimpiskā čempione Inese Jaunzeme». LOK, 2011. gada 13. februāris. Skatīts: 2011. gada 14. februāris.[novecojusi saite]
- ↑ Staģis, Andris (2012. gada 15. maijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 19 (845): 39. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ Vilis Čika. Zelts, sudrabs, bronza: latviešu olimpieši no 1912. līdz 1960. gadam. Grāmatu Draugs, 1963. 209. lpp.
- ↑ «Mirusi pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē Inese Jaunzeme». Delfi. 2011.02.13. Skatīts: 2011.02.13.
- ↑ «Par godu pirmajai Latvijas Olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei ir atklāts piemiņas akmens». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.
- ↑ «Pirmajai Latvijas olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei tiks atklāts piemiņas akmens». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inese Jaunzeme.
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Trach and Field vieglatlētes profils (angliski)
- Ineses Jaunzemes biogrāfija (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||
|
- 1932. gadā dzimušie
- Aizkraukles novadā dzimušie
- Pļaviņās dzimušie
- 2011. gadā mirušie
- Latvijas vieglatlētes
- Šķēpa metēji
- Latvijas mediķi
- 1956. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Latvijas olimpiskie medaļnieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki
- PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā
- PSRS vieglatlētes
- Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki