Valentīns Būmeisters

Valentīns Būmeisters;
Personīgā informācija
Dzimis	1914. gada 19. decembrī ; Pēterpils, Krievija
Miris	1987. gadā ; Rīga
Dzīves vieta	Rīga, Latvija
Pilsonība	Latvija
Tautība	latvietis
Vecāki	Kārlis Būmeisters un Agnese Būmeistere (dz. Bahmane)
Brāļi	Juris (Jurijs)
Māsas	Rute
Dzīvesbiedre	Valda (dz. Āberberga-Augškalne)
Bērni	Ilze, Aija, Baiba

Valentīns Būmeisters (1914-1987) bija latviešu ārsts endokrinologs, docents, Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātes dekāns (1958-1961), viens no endokrinoloģijas pamatlicējiem Latvijā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1914. gada 19. decembrī Pēterpilī sociāldemokrātu Kārļa Būmeistera un viņa sievas Agneses, dzimušas Bahmanes, ģimenē. Ģimenē bija arī jaunākais brālis Juris un māsa Rute. Mācījās Rīgas 4. ģimnāzijā, studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1931-1937). Pēc ārsta diploma iegūšanas strādāja Skultē, Daugavpilī (1937-1940), Rīgā (1941), Līvānos, Subatē un Rendā (1941-1945).

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gadā sāka strādāt Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes Terapijas katedrā par asistentu. 1954. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un kopš 1958. gada strādāja par Hospitālās terapijas katedras vadītāju. Šajā gadā P. Stradiņa Republikāniskajā Klīniskajā slimnīcā izveidoja Latvijā pirmo endokrinoloģijas nodaļu, kas vēlāk pārtapa par Endokrinoloģijas centru. Docents Būmeisters bija pirmais šīs nodaļas vadītājs ^[1]. No 1958. līdz 1961. gadam bija Rīgas Medicīnas Institūta Medicīnas fakultātes dekāns.^[2] No 1961. gada strādāja Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā, izveidoja prāvu gleznu privātkolekciju.^[3].

Ģimene

Laulībā ar zobārsti Valdu Būmeisteri (dz. Āberbergu-Augškalni) piedzima trīs meitas: Ilze (pēc laulībām - Ilze Sedleniece), Aija (pēc laulībām - Aija Žileviča) un Baiba (pēc laulībām - Baiba Jaksona), kuras arī kļuva par ārstēm.

Zinātniskā darbība

Publicēja 62 zinātniskos darbus, galvenokārt par asinsrites regulāciju, klīnisko farmakodinamiku un endokrinoloģiju. No 1973. līdz 1986. gadam piedalījās daudzās zinātniskajās ekspedīcijās kopā ar onkologiem, gastroenterologiem un nefrologiem. Interesējās arī par elektromagnētiskā lauka un āderu ietekmi uz cilvēku veselību.

Par tireotoksikozes diagnostiku (1957)
Reimatisma ārstēšanas principi (1959)
Hipertoniskā slimība (1970)
Спорадический зоб: патогенез, клиника, профилактика (1974, krieviski)

Atsauces

↑ «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 5. martā. Teksts " Stradiņa slimnīca " ignorēts
↑ Medicīnas fakultātes vēsture 1944.-2010. gads | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Par mums | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Rīgas Stradiņa universitāte^{[novecojusi saite]}
↑ Konstante, Ilze. 1988. "Neibergu namā", Māksla, 1988. gada 9. janvāris

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 5. martā. Teksts " Stradiņa slimnīca " ignorēts

[2] Medicīnas fakultātes vēsture 1944.-2010. gads | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Par mums | Medicīnas fakultāte | Fakultātes | Rīgas Stradiņa universitāte^{[novecojusi saite]}

[3] Konstante, Ilze. 1988. "Neibergu namā", Māksla, 1988. gada 9. janvāris

[1]

[2]

[3]