Arheji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arheji
Archaea
Arheji Halobacteria sp. (Šūnas garums apmēram 5 μm).
Arheji Halobacteria sp. (Šūnas garums apmēram 5 μm).
Klasifikācija
Valsts Arheji (Archaea)
Iedalījums

Baktēriju iedalījums pēc tipiem:

Arheji jeb arhebaktērijas (latīņu: Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas). Arheji ir vienšūnu prokarioti, kas molekulārā līmenī būtiski atšķiras gan no baktērijām, gan no eikariotiem. Atšķirības ir vērojamas olbaltumvielu sintēzes komponentēs, šūnu sieniņu struktūrā, bioķīmijā (tikai starp arhjiem ir sastopami metanogēni), kā arī noturībā pret ārējās vides faktoriem. Lielākā to daļa ir hemoautotrofi. Starp arhejiem (pēc 2003. gada datiem) ir zināms tikai viens parazītiskais organismsNanoarchaeum equitans. Pēc zinātnieku aplēsēm tiek uzskatīts, ka summārā arheju biomasa uz planētas (1014 tonnas) pārsniedz visu pārējo dzīvības formu aprēķināto biomasu (2,4×1012 tonnas).

Atklāšanas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirības starp arhejiem un citām baktērijām 1977. gadā atklāja ASV zinatnieku grupa Karla Vouza vadībā, veicot 16S rRNS salīdzinošo analīzi. Mikroskopā vizuāli nav iespējams atrast kādas atšķirības starp arhejiem un baktērijām. Arheji ir tuvi baktēriju grampozitīvajām formām, vairojas, līdzīgi baktērijām, bināri daloties, pumpurojoties vai fragmentējoties.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheju šūnu izmēri ir līdzīgi lielakajai prokariotu daļai, vidējais diametrs - apm. 1 μm. Vissīkākie starp arhejiem sugas Nanoarchaeum equitans parstāvji ir 0,4 μm lieli. Šūnu forma ir visdažādākā. Sastopamas ir sfēriskas, iegarenas, spirāliskas, trīsstūrveida un taisnstūra formas; daudziem ir viciņas, kuru sastāvā, atšķirībā no baktērijām, ietilpst vairāku veidu flagellīni. Arheji nespēj sintezēt sarežģītus hidrolītiskus fermentus. Tāpēc tie lielākoties spēj pārstrādāt tikai vienkāršākās orgāniskās vielas. Tomēr tie spēj eksistēt daudz plašākā ārējās vides diapazonā un mazāk no tās ir atkarīgi.

Bez 16S rRNS arhejiem ir arī citas unikālas īpatnības:

  • Ģenētiskajam materiālam ir virkne īpašību, kas arhejus tuvina eikariotiem (piemēram intronu klātbūtne).

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsaino termofīlo arheju plankumi (Jeloustonas nacionalais parks, ASV)

Arheji ir plaši izplatīti apkārtējā vidē, tajā skaita aizņemot nišas, kuras nav pieejamas citām dzīvības formām. karstajos avotos dzīvo arheji - termofīli, kas ir noturīgi temperatūrās +45..+113 °С; alkalofīli savukārt dzīvo sārmainā vidē (pH 9—11). Barofīli iztur 700 atm. spiedienu, halofīli dzīvo sāls šķīdumos ar NaCl koncentrāciju 25—30%. Kserofīli izdzīvo pie minimāla mitruma līmeņa.

Arheji ir izplatīti kalnu iežos līdz 1000—1600 m zem jūras līmeņa. Tur dzīvo kā heterotrofās sugas, kuras par oglekļa avotu izmanto ogļūdeņražus, tā arī hemoautotrofās metānoksidējošās sugas.