Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir saraksts, kurā iekļauti kultūras pieminekļi Latvijā, kas pieskaitāmi pie kultūrvēsturiskā mantojuma. Šajā sarakstā iekļautajiem pieminekļiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Sarakstā iekļautas kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti u.c. objekti.^[1]

Šo pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju, kā arī kārtību, kādā tiek piešķirts vidi degradējoša objekta statuss nosaka 2003. gada augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu".^[2] Kultūras pieminekļu uzskaiti veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Visi kultūras pieminekļi Latvijā tiek iedalīti trīs vērtību grupās: valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes.^[3] Kopš 2023.gada vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzību nodrošina attiecīgās pašvaldības.

Pašlaik valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 4011 valsts, 3431 reģiona un 1574 vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.^[4]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pieminekļi tiek iedalīti pēc veida:

arheoloģijas pieminekļos;
pilsētbūvniecības pieminekļos;
arhitektūras pieminekļos;
mākslas pieminekļos;
vēsturisko notikumu vietās.

Vēsture

Pirmais visaptverošais kultūras pieminekļu saraksts tika apstiprināts jau neilgi pēc Latvijas republikas izveides. 1923.gadā tika pieņemts likums Par pieminekļu aizsardzību un dibināta Pieminekļu Valde. 1924.gada 16. aprīlī Valdības vēstnesī tiek publicēti pirmie valsts aizsardzībā ņemtie kultūras pieminekļi: Gaidu Brāļu draudžu saiešanas nams, Riņņukalna akmens laikmeta dzīves vieta un Pinnu dievekļa (kulta) akmens. Šis saraksts tika regulāri papildināts un 1940.gadā kultūras pieminekļu sarakstā bija iekļauti 1459 objekti visā Latvijā.

Pēc Latvijas okupācijas kultūras mantojuma aizsardzības politika tika pakļauta PSRS valdošajai ideoloģijai. Notika nozares politizācija un atsevišķu kultūras pieminekļu grupu prioritezēšana pār citām. 1948.gadā Latvijas PSR Ministru padome uz Latviju attiecināja PSRS nolikumu par pieminekļu aizsardzību.

Latvijas PSR Augstākā padome 1977. gadā pieņēma Likumu par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. Lai arī tas pēc būtības bija PSRS likuma kopija, tas bija nozīmīgākais likums pieminekļu aizsardzības jomā Padomju okupācijas periodā. Kopā ar to arī tika apstiprināts kultūras pieminekļu saraksts. Šajā laikā kultūras pieminekļu uzraudzība nebija vienota. Ar to nodarbojās dažādas struktūras dažādā līmenī.

Trešās atmodas laikā 1988.gadā tika dibināta Valsts vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 1992.gadā tika pieņemts jauns likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas ar daudziem papildinājumiem, ir spēkā joprojām. 1998.gadā tika apstiprināts jauns valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kas kopš tā laika tiek regulāri papildināts.^[5]

Atsauces

↑ «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.
↑ «Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.
↑ https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-saraksts-izteikts-jauna-redakcija
↑ «Kultūras mantojums». Mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.
↑ Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2023: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai 100, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, RĪga, 2023 (Pieejams:https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/4629/download?attachment)

Ārējās saites

Pieminekļu saraksts
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Arhivēts 2020. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[likumi_kult_piem_aiz-1] «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.

[statusa_piešķ_lik-2] «Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.

[3] ttps://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-saraksts-izteikts-jauna-redakcija

[mantojums_statistika-4] «Kultūras mantojums». Mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.

[5] Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2023: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai 100, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, RĪga, 2023 (Pieejams:https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/4629/download?attachment)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]