Valters Jons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valters Jons
Walter John
Personīgā informācija
Dzimis 1879. gadā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Torna, Vācijas impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1940. gadā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Berlīne, Trešais reihs (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Valters Jons (vācu: Walter John; 1879. gada janvāris Torna — 1940. gada decembris Berlīne) bija Vācijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis tagadējās Polijas teritorijā, bet jaunībā pārcēlies uz Berlīni, kur nodzīvojis lielāko daļu sava mūža. 20. gadsimta sākumā bijis viens no vadošajiem Berlīnes šahistiem. 1902. gadā bijis 2. vietā aiz Kurta fon Bardelebena Berlīnes kafejnīcas Café Kerkau turnīrā. 1902. gadā Hanoverā uzvarējis 13. Vācijas šaha savienības kongresa blakusturnīrā. 1904. gadā dalījis 11.-12. vietu 14. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējuši Kurts fon Bardelebens, Kārlis Šlehters un Rūdolfs Sviderskis).[1] 1905. gadā Barmenas šaha turnīrā dalījis 7.-10. vietu (uzvarējuši Davids Janovskis un Gēza Maroci). 1907. gadā Ostendes (Beļģija) šaha turnīrā dalījis 10.-11. vietu (uzvarējuši Osips Bernšteins un Akiba Rubinšteins). 1908. gadā Diseldorfā izcīnījis 4. vietu 16. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Frenks Māršals).[2] 1910. gadā Hamburgā palicis 16. vietā 17. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Kārlis Šlehters).[3] 1914. gadā Manheimā Pirmā pasaules kara dēļ nepabeigtajā 17. Vācijas šaha savienības kongresā dalījis 10.-11. vietu (par uzvarētāju tika atzīts Aleksandrs Aļehins).[4]

1917. gadā Leipcigā nospēlējis neizšķirti maču ar Žaku Mizesu (+1, –1, =3). 1917. gadā Berlīnes šaha turnīrā dalījis pirmo vietu ar Paulu Joneru. 1918. gadā uzvarējis Breslavas šaha turnīrā. 1921. gadā Hamburgā bijis 4. vietā 21. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Ērharts Posts).[5] 1934. gadā ieņēmis 11. vietu 2. Vācijas šaha čempionātā (uzvarējis Kārlis Karlss).[6] 1940. gada septembrī uzvarējis šaha turnīrā Dancigā. Miris 1940. gada decembrī Berlīnē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]