Pāriet uz saturu

Varnas kauja

Vikipēdijas lapa
Varnas kauja
Daļa no Varnas krusta kara un Osmaņu impērijas kariem Eiropā

Varnas kauja (1879) Jana Matejko glezna
Polijas karaļa Vladislava III uzbrukuma Osmaņu nometnei epizode
Datums1444. gada 10. novembris
Vieta43°13′N 27°53′E / 43.217°N 27.883°E / 43.217; 27.883Koordinātas: 43°13′N 27°53′E / 43.217°N 27.883°E / 43.217; 27.883
Iznākums Osmaņu uzvara
Karotāji
Osmaņu impērija Varnas krustneši:
Komandieri un līderi
Murads II
Mehmeds II[1]
Karača Pašā
Džuliāno Cezarīni 
Stefans III Batori 
Mihajs Silaji
Franko Talovačs
Jans Čapeks
Simons Rozgoņi 
Rafaēls Hercegs
Spēks

Apmēram 60 000[2][3][4][5]

20 000 (6000 ungāri, 5 000 Huņadi kara draudze, 4000 Poļu kavalērija, 4,000 Valahu kavalērija, 1000 Cezarīni savervētie krustneši)[6]
[2][4][3][7]
Zaudējumi
Smagi Apmēram puse no armijas[8][9]
10 000
Varnas kauja (Eiropa)
Varnas kauja
Vieta starp Eiropa
Varnas kauja (Bulgārija)
Varnas kauja
Vieta starp Eiropa

Varnas kauja (poļu: Bitwa pod Warną, turku: Varna Muharebesi, bulgāru: Битка при Варна) bija kauja tā sauktā Varnas krusta gājiena ietvaros, kas tika izcīnīta 1444. gada 10. novembrī Varnas pievārtē (mūsdienās Bulgārijā, tolaik Osmaņu impērijā) starp Eiropas valstu koalīciju Polijas un Ungārijas karaļa Vladislava III vadībā un Osmaņu impērijas karaspēku, kuru komandēja Murads II. Eiropas valstu karaspēks, kas sastāvēja no Polijas, Ungārijas, Bohēmijas, Horvātijas, Valahijas un citu valstu karaspēkiem, cieta smagu sakāvi, bet Polijas karalis krita kaujas laukā.

Varnas krusta karu 1443. gadā iniciēja Romas pāvests Eugenijs IV, lai apturētu Osmaņu impērijas iekarojumus Balkānos. Krusta gājiens noritēja ar mainīgām sekmēm, līdz 1444. gada 15. augustā Segedā tika noslēgts miera līgums, kas izbeidza karadarbību. Tomēr gandrīz tūlīt pēc tam krusta karotāji atsāka militārās operācijas līdz pat sakāvei Varnas kaujā.

Līdz ar kristiešu sakāvi Varnas kaujā un Polijas karaļa nāvi izjuka Polijas un Ungārijas personālūnija, bet 1453. gadā krita Konstantinopole.

  1. Halil İnalcık. Fatih devri üzerine tetkikler ve vesikalar, 1954. 107. lpp.
  2. 1 2 3 4 Frank Tallett, D. J. B. Trim. European Warfare, 1350–1750. Cambridge University Press, 2010. p. 143 ISBN 978-0-521-71389-4
  3. 1 2 Jean W. Sedlar. East Central Europe in the Middle Ages, 1000–1500. University of Washington Press, 2013. p. 247 Veidne:ISBN?
  4. 1 2 Setton, 1978, 89–90. lpp.
  5. Stephen Turnbull. The Ottoman Empire 1326–1699. Bloomsbury Publishing. 2014. p. 32
  6. József Bánlaky. «A várnai hadjárat 1444-ben – Események a várnai csatáig» [The Campaign of Varna in 1444 – Events up to the Battle of Varna]. A magyar nemzet hadtörténelme [The Military History of the Hungarian Nation] (Hungarian). Budapest.
  7. Emecen, Feridun «Varna Muharebes». islamansiklopedisi.org. (in Turkish)
  8. Johann Wilhelm Zinkeisen, Geschichte des osmanischen Reiches in Europa, vol: 1, pp. 700–705
  9. «Battle of Varna». britannica.com.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]