Vecie kapi (Liepāja)
| Vecie kapi | |
|---|---|
| Vispārēja informācija | |
| Atvēršana | 1587. gads, iespējams 13. gadsimts |
| Atrašanās vieta |
 Liepāja |
| Valsts |
 Latvija |
| Koordinātas | 56°30′57″N 21°00′21″E / 56.51583°N 21.00583°EKoordinātas: 56°30′57″N 21°00′21″E / 56.51583°N 21.00583°E |
| Īpašnieks | Liepājas pašvaldība |
Vecie kapi ir kapi, kas atrodas Liepājā starp Tirdzniecības kanālu un Kaiju ielu. Tie tiek uzskatīti par pilsētas vecākajiem kapiem. To platība ir 4,31 ha.[1]
Kapsētas izveidošana, iespējams, sākusies 13. gadsimtā, un ir domājams, ka šeit ir atradusies pirmā apmetne pilsētas teritorijā.[2] Pirmās apstiprinātās ziņas ir datējamas ar 1587. gadu.[3] Šeit līdz tam laikam atradusies Annas baznīca, kuras tuvumā apbedīti mirušie draudzes locekļi, Dokumentos no šī laika ir minēts, ka vietējie iedzīvotāji pielūdzot elku dievības, un ka viņi apglabā mirušos savu senču atdusas vietā.
Kad Svētās Annas baznīcu uzcēla tagadējā vietā, arī miroņus apbedīja tās tuvumā. Bagātākie draudzes locekļi tika apbedīti pašā baznīcā vai ģimenes kapličās pie baznīcas. Trūcīgākie pilsētas iedzīvotāji šeit turpināja apbedījumus 17. un 18. gadsimtā, un zināms, ka 1710. gada mēra epidēmijas laikā trūcīgākos ļaudis atkal šeit apbedīja. Pēc 1786. gada ap Annas baznīcu esošās ģimenes kapličas iznīcināja, aizvedot mirstīgās atliekas apbedīšanai uz Vecajiem kapiem. 1810. gadā no Annas baznīcas uz Vecajiem kapiem tika aizvākti visi zārki un mirstīgās atliekas. Kapu rietumu daļā parasti apbedīja latviešus, austrumu daļā — vāciešus, bet ziemeļaustrumos — pareizticīgos. Kapos jau ilgstoši bija vietas trūkums, tāpēc tajos miroņi tika apbglabāti viens virs otra,[2][4]
Vecākie kapu pieminekļi saglabājušies no 19. gadsimta, Gan pieminekļi, gan žogi, kā arī kapličas bija ar augstu māksliniecisko vērtību, tomēr kapsēta ir tikai daļēji saglabājusies. Kapi vairākkārt izdemolēti jau kopš Pirmā pasaules kara, tomēr vislielāko postu radīja padomju vara.[5] 1961. gadā kapsētu apbedījumiem slēdza, un no 1950. līdz 1980. gadam pastāvošā vara to sistematizēti vandalizēja. Pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma 1978. un 1979. gadā, lai uzbūvētu termoelektrocentrāli, 50 metri kapsētas joslas ar buldozeriem tika norakta. Lai gan lēmums paredzēja pārapbedīšanu, 70. gadu beigās zemi, kaulus un zārkus izbēra Liepājas nomales purvājā. Pēc neatkarības atgūšanas kapi tika daļēji sakopti, un tiek veikti jauni apbedījumi.
Kapsēta ir pēdējā atdusas vieta daudziem Liepājas vēsturē nozīmīgiem iedzīvotājiem — slaveno arhitektu Berči dzimtai, pilsētas mēriem Karlam Gotlībam Ūliham, Teodoram Breikšam, arī Antonam Vitem un Joahimam Lorencam Hikem, rakstnieces Zentas Mauriņas tuviniekiem un citiem.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Kapsētas, līgumu noslēgšana un maksas pakalpojumi». Kapsētas, līgumu noslēgšana un maksas pakalpojumi (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.
- 1 2 Līga Sāne-Alksne. Ceļvedis Liepājas arhitektūrā. Liepāja : Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde, 1991. 91–92. lpp.
- 1 2 «Vecie kapi bez svētkiem». www.diena.lv. Skatīts: 2022-02-02.
- ↑ Gotards Krūmiņš. Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi. Rīga, 1930.
- ↑ «Iedzīvotāji satraucas par Liepājas Veco kapu nākotni un vēsturisko vērtību iznicināšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.