Elku pielūgšana (Zelta teļš (5Moz 9:6—29) no kāda 1901. gada kristīgās ticības mācības attēla).
Elku pielūgšanakristietībā, islāmā un jūdaismā ir nievājošs apzīmējums par novēršanos no Ābrama reliģijasDieva par labu citiem reliģiskas pielūgsmes veidiem. Ebreju Bībelē tas aizliegts ar otro no Desmit baušļiem. Islāms aizliedz izmantot jebkādu dzīvu būtņu attēlus vai citādus to atveidojumus, lai nevarētu gadīties, ka sajūsma par pašu Dievu pārsviežas uz mākslinieku vai viņa radīto tēlu. Kristīgā baznīca dažādos laikos šo bausli definējusi un tulkojusi atšķirīgi. Atsevišķi reliģiskie novirzieni, it īpaši protestantu baznīcas, izvairās no jebkādiem reliģiskiem tēliem, turpretī Romas Katoļu un Pareizticīgo baznīca atbalsta gleznu un skulptūru izmantojumu par ikonām, kas atgādinātu par Dievu. Vārds „elks” ir ļoti aizskarošs hinduistiem, kuri kā ļoti svarīgu ticības apliecinājuma elementu izmanto arčanu — kāda tēla pielūgšanu.
