Zenta Mauriņa

Vikipēdijas lapa
Zenta Mauriņa
Zenta Mauriņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1897. gada 15. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lejasciems, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1978. gada 25. aprīlī (80 gadi)
Valsts karogs: Šveice Bāzele, Šveice
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Konstantīns Raudive
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece, tulkotāja, esejiste
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza
Augstskola Latvijas Universitāte

Zenta Mauriņa (dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē) bija latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi ārsta Roberta Mauriņa un viņa sievas pianistes Melānijas Mauriņas ģimenē Lejasciemā. Bērnību pavadīja Grobiņā, kur piecu gadu vecumā pārslimoja poliomielītu (bērnu trieku), kas visu mūžu viņu piesaistīja ratiņkrēslam. Mācījās Liepājas Sieviešu ģimnāzijā (1913-1915). Studēja filozofiju Latvijas Universitātē (1921-1923), pēc tam baltu filoloģiju (1923-1927). Strādāja par skolotāju Rīgas skolotāju institūtā un lektori Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā. Aizstāvēja filoloģijas doktora grādu par Friča Bārdas daiļradi (1938).

Kara beigās kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi devās trimdā uz Vāciju, tālāk uz Zviedriju, kur līdz 1966. gadam dzīvoja Upsālā un bija docētāja Upsālas Universitātē (1949-1963). Vēlāk dzīvoja Vācijas dienvidos Badkrocingenas pilsētiņā (Bad Krozingen) netālu no Freiburgas, kur apglabāta vietējā kapsētā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā literārā publikācija laikrakstā “Libausche Zeitung” — Jāņa Akurātera stāsta “Mana vismīļā” tulkojums vāciski (1919). Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: monogrāfijas par Raini, Jāni Poruku, Dostojevski, Annu Brigaderi, Danti, Frici Bārdu, 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, romāns “Dzīves vilcienā” (1941) un daudz rakstu periodikā, kā arī tulkojumi. Izdoti viņas Kopoti raksti 2 sējumos (1939 — 40). Trimdas laikā publicēti 20 viņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. Dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā.

Pēc lekcijas Latvijas Tautas universitātē Mūrmuižā
Ēka Kuldīgas ielā 50 Rīgā, kur no 1938. līdz 1944. gadam dzīvojusi Z. Mauriņa (pie ēkas ir piemiņas plāksne)
Zentas Mauriņas simtgadei veltīta Latvijas Pasta pastmarka (1996)

Latviešu valodā izdotie Zentas Mauriņas darbi

  • Daži pamata motīvi Raiņa mākslā (1928)
  • Jānis Poruks un romantisms (1929)
  • Pārdomas un ieceres (1934)
  • Baltais ceļš (1935)
  • Dzīves apliecinātāji (1935)
  • Dante tagadnes cilvēka skatījumā (1937, 1952)
  • Friča Bārdas pasaules uzskats (1938)
  • Saules meklētāji (1938)
  • Grāmata par cilvēkiem un lietām (1938)
  • Ziemeļu tēmas un variācijas (1939)
  • Neaizsūtītā vēstule (1940)
  • Dzīves vilcienā (1941)
  • Prometeja gaismā (1943)
  • Kultūras saknes (1944)
  • Trīs brāļi (1946)
  • Tilti (1947)
  • Sirds mozaīka (1947)
  • Spīts (1949)
  • Uguns gari (1951)
  • Sāpju noslēpums (1952)
  • Frančeska (1952)
  • Latviešu esejas (1953)
  • Traģiskais skaistums (1954)
  • Cilvēces sargi (1955)
  • Tālā gaita (1955 autobiografiska romāna 1. daļa)
  • Septiņi viesi (1957)
  • Iedrīkstēties ir skaisti (1958 autobiografiska romāna 2. daļa)
  • Dzelzs aizbīdņi lūst (1960 autobiografiska romāna 3. daļa)
  • Apnicība un steiga (1962)
  • Sākumā bija prieks (1965)
  • Trimdas traģika. (1965 1966 Zviedrijas dienasgrāmatas 1946-1951)
  • Pasaules vārtos (1968 Zviedrijas dienasgrāmatas 1951-1958)
  • Bērza tāss (1971)
  • Dzintargraudi (1975)
  • Zemes dziesma (1976)
  • Manas saknes ir debesīs (1980 dienasgrāmatas 1972-1978)
  • Kopoti raksti (divos sējumos), izdevniecība „Valters un Rapa“ (1939)
  • Raksti (10 sējumos), izdevniecība „Daugava“ (no 1996)

Daži vācu valodā izdoti Zentas Mauriņas darbi

  • Mosaik des Herzens (Sirds mozaīka, esejas, 1947)
  • Die weite Fahrt (Tālā gaita, autobiogrāfija, 1951)
  • Dostojewskij (Dostojevskis, biogrāfija, 1952)
  • Die eisernen Riegel zerbrechen (Dzelzs aizbīdņi lūst, 1957)
  • Im Anfang war die Freude (Sākumā bija prieks, stāsti, 1964)
  • Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit (Dzejnieka uzdevums mūsu laikmetā, esejas, 1965)
  • Porträts russischer Schriftsteller (Krievu rakstnieku portreti, esejas, 1968)
  • Kleines Orchester der Hoffnung (Mazais cerības orķestris, esejas, 1974)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1965. - Elzasas akadēmijas goda biedre (Francijā)
  • 1968. - 1. šķiras Nopelnu krusts (Bundesverdienstkreuz)
  • 1969. - PBLA Tautas balva
  • 1971. - Vācijas fonda Konrāda Adenauera balva (Konrad-Adenauer-Preis der Deutschlandstiftung)
  • 1977. - Krocingenas goda pilsone

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Otto Schepp. Das Herz hat Flügel (1953) - Zentas Mauriņas biogrāfija
  • Zenta Maurina. 15.12.1897 — 25.4.1978. Gedenkschrift zum 100. Geburtstag. 1997, Maximilian Dietrich Verlag, Memmingen (100. dzimšanas dienas jubilejas izdevums vāciski)
  • Zentai Mauriņai — 100. Eiropa, Latvija — kultūru dialogs. Konferences materiāli. (prof. A. Cimdiņas redakcijā), Rīga, “Nordik”, 1998 (latviski un vāciski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]