Velnišķās
| Velnišķās | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Les Diaboliques |
| Žanrs | šausmu filma |
| Režisors | Anrī Žoržs Kluzo |
| Producents |
|
| Scenārija autors |
|
| Galvenajās lomās | |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 114 minūtes |
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija |
| Valoda | franču |
| IMDb profils | |
"Velnišķās" (franču: Les Diaboliques) ir 1955. gada Francijas psiholoģiska šausmu filma, kuras režisors ir Anrī Žoržs Kluzo. Filmā galvenās lomas atveido Simona Sinjorē, Vera Kluzo, Pols Meriss un Šarls Vanels. Filma balstīta uz Pjēra Boilo un Tomasa Narsežaka 1952. gada romānu Celle qui n'était plus.
Filmā ir apvienoti trillera un šausmu žanra elementi un tā stāsta par skolas direktora sievu un mīļāko, kuras plāno viņu nogalināt ar, viņuprāt, ideālu alibi.
Filmas "Velnišķās" pirmizrāde notika 1955. gada 29. janvārī. Par tiesībām uz romāna adaptāciju Kluzo apsteidza Alfredu Hičkoku.[1] "Velnišķās" vēlāk iedvesmoja Hičkoka filmu "Psiho" (1960).[2] Mūsdienās "Velnišķās" tiek uzskatīta par klasiku, kā arī par vienu no visu laiku labākajām šausmu filmām.[3][4]
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Internātskolu netālu no Parīzes vada tirāniskais un nežēlīgais Mišels Delaslē. Skola pieder Mišela sievai, imigrantei no Venecuēlas, Kristīnai. Mišelam ir arī attiecības ar Nikolu Horneri, citu skolas skolotāju. Abām sievietēm ir diezgan ciešas attiecības, nevis naids, kuru pamatā galvenokārt ir viņu acīmredzamais savstarpējais naids pret Mišelu. Viņš ir cietsirdīgs pret studentiem, sit Nikolu un ņirgājas par Kristīnu par viņas vājās sirds stāvokli.
Nevarēdama ilgāk izturēt pret viņa slikto izturēšanos, Nikola izdomā plānu, kā uz visiem laikiem atbrīvoties no Mišela. Lai gan sākumā Kristīna vilcinās, galu galā viņa piekrīt palīdzēt Nikolai. Izmantojot piedraudētu šķiršanos, lai ievilinātu Mišelu Nikolas daudzdzīvokļu mājā Niorā, kas atrodas vairāku simtu kilometru attālumā, Kristīna viņu sazāļo. Pēc tam abas sievietes viņu noslīcina vannā un aizved līķi atpakaļ uz skolu, kur noslīcina viņu baseinā. Kad līķis uzpeldēs augšā, visi padomās, ka tas bija negadījums. Viss notiek pēc plāna līdz brīdim, kad līķis neuzpeld. Mišela līķis ir neatrodams arī pēc baseina izsūknēšanas. Pēc tam uzvalks, kurā Mišels bija ģērbies, kad viņu noslīcināja, tiek atdots no ķīmiskās tīrītavas. Kad ķīmiskās tīrītavas īpašnieks atdod arī tuvējās viesnīcas istabas atslēgu, kas bija kopā ar drēbēm, Kristīna uz šo istabu dodas. Tur apkopējs viņai pastāsta, ka Mišels kādu laiku ir uzturējis istabu, bet reti kad tur uzturējies.
Nikola avīzē redz, ka policija ir atradusi līķi. Tomēr, kad Kristīna dodas uz morgu, viņa atklāj, ka tas nav Mišela līķis. Tur viņa satiek Alfrēdu Fičetu, pensionētu policistu, kurš tagad strādā par privātdetektīvu. Viņš uzstāj uz palīdzību lietā.
Kristīna, Nikola un citi skolotāji atrod skolēnu, kurš apgalvo, ka Mišels viņam licis grābt lapas kā sodu par loga izsišanu. Pēc šī Kristīnas sirds stāvoklis pasliktinās, un viņas ārsti baidās, ka viņa drīz nomirs, ja vien viņa neievēros stingru gultas režīmu. Kad tiek uzņemta skolas fotogrāfija, vienā no logiem var redzēt Mišela siluetu. Nikola atstāj skolu, piedāvājot bēgt arī Kristīnai, tomēr viņa sava stāvokļa un baiļu dēļ atsakās.
Kristīna, baiļu pārņemta, visu izstāsta Alfrēdam. Viņš viņai netic, bet izpēta baseinu. Tajā naktī Kristīna dzird trokšņus un sāk klīst pa skolu. Kad viņa saprot, ka kāds viņai seko, viņa skrien atpakaļ uz savu istabu. Tur viņa atrod Mišela līķi iegremdētu vannā, kas ir pilna ar ūdeni. Mišels pieceļas no vannas, kā rezultātā Kristīna piedzīvo sirdslēkmi un nomirst. Izrādās, ka Mišels un Nikola jau no paša sākuma darbojās kopā, lai nobiedētu Kristīnu līdz nāvei. Tomēr viņus pamana Alfrēds un paziņo , ka viņi saņems 15 līdz 20 gadus cietumā.
Skandāla dēļ skolu slēdz. Bērniem un skolotājiem aizejot, tas pats zēns, kurš izsita logu, izsit arī otru. Uz jautājumu, kā viņš dabūja atpakaļ kaķeni, zēns paziņo, ka to viņam iedeva Kristīna.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Susan Hayward. Les Diaboliques (Henri-Georges Clouzot, 1955). University of Illinois Press, 2005. ISBN 978-0-252-03089-5.
- ↑ Hawkins, Joan. ""See it From the Beginning": Hitchcock's Reconstruction of Film History". Framing Hitchcock: Selected Essays from the Hitchcock Annual: 382.
- ↑ «100 essential thrillers». BFI (angļu). Skatīts: 2023-07-17.
- ↑ Phelim O'Neill. «Les Diaboliques: No 19 best horror film of all time». The Guardian (en-GB), 2010-10-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-07-17.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- TV.com profils (angliski)
- Box Office Mojo profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |