Veronika Rozenbaha
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Veronika Rozenbaha (dzimusi Veronika Krūmiņa, 1916. gada 18. septembris, Pleskavā; mirusi 2003. gada 3. janvāris, Rīgā) bija Latvijas onkoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Rīgas Medicīnas institūta Onkoloģijas katedras profesore, Latvijas Valsts emeritētā zinātniece.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Veronika Krūmiņa dzimusi 1916. gada 18. septembrī Pleskavā kara bēgļu ģimenē.[1]
Skolas gaitas Veronika Krūmiņa sāka 1924. gadā Rīgas 41. pamatskolā. 1931. gada 2. jūnijā viņa beidza pilnu pamatskolas kursu un mācības turpināja 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru absolvēja ar teicamām sekmēm 1936. gada 18. jūnijā.[2]
Beigusi Angļu valodas institūtu 1940. gadā. Materiālo apstākļu dēļ viņai nācās mācības savienot ar darbu 1. Rīgas pilsētas slimnīcas kancelejā. Institūtā kopā ar angļu valodu Veronika apguva filozofiju, sistemātisko un moderno psiholoģiju, audzināšanas teoriju un vēsturi.[2]
1940. gadā V. Krūmiņa iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultātē. Viņas izvēli par labu medicīnai veicināja tēva ilgstošā slimība. Veronika beidza LU Medicīnas fakultāti 1945. gadā ar ārsta diplomu un nokļuva Valsts 2. klīniskajā slimnīcā un savu turpmāko dzīvi saistīja ar ķirurga onkologa darbu.[1]
No 1945. gada V. Rozenbaha strādāja par asistenti LVU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedrā pie profesora Paula Stradiņa, daudz mācījās no viņa, vienlaikus arī domājot par zinātnisko karjeru.[1]
1946. gadā V. Rozenbaha iestājās aspirantūrā vissmagākajā ķirurģijas nozarē — onkoloģijā.[2]
Kopš Rīgas Medicīnas institūta izveidošanas 1950. gadā V. Rozenbaha strādāja par Fakultātes ķirurģijas katedras asistenti un 1954. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par laboratorisko diagnostiku onkoloģijā.[1]
Visi turpmākie V. Rozenbahas zinātniskie darbi bija saistīti ar vēža pētniecību, bet praktiskā darbība — ar vēža slimnieku ārstēšanu. Viņa bija apguvusi plašu operāciju spektru, veikusi ļoti sarežģītas onkoloģiskas operācijas, bieži operējusi kopā ar savu skolotāju profesoru Paulu Stradiņu.[1] Veronika Rozenbaha vadīja studentu zinātniskos darbus RMI Studentu zinātniskajā biedrībā.[2]
1958. gadā viņa kopā ar Paulu Stradiņu, Ēvaldu Ezerieti, Jāni Slaidiņu piedalījās pirmajā sirds operācijā Latvijā, kuru paveica profesors no Maskavas Jevgeņijs Mešalkins.[2]
Drīz pēc RMI Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes izveidošanas V. Rozenbaha tika iesaistīta tās darbā un no 1965. līdz 1974. gadam kā docente vadīja Onkoloģijas ciklu. Pētnieciskajā darbā V. Rozenbaha daudz pūļu veltīja krūts vēža diagnostikas un ārstēšanas jautājumiem. Pēc viņas ierosinājuma Latvijā tika ieviestas termogrāfijas, termometrijas, mammogrāfijas, citoloģijas metodes krūts vēža izmeklēšanā. 1969. gadā V. Rozenbaha aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par krūts vēzi.[1]
Kad Rīgas medicīnas institūtā 1974. gadā tika izveidota Onkoloģijas katedra, V. Rozenbaha 1980. gadā tika ievēlēta par tās profesori,[2] kā arī turpināja strādāt pie krūts vēža agrīnās diagnostikas jautājumiem, pētīja vēža riska faktorus, popularizēja krūts paškontroles izmeklēšanas metodes, veidoja izbraukuma brigādes Latvijas lauku rajonos un izvērsa plašu profilaktisko darbu visā republikā.[1] Viņa turpināja darbu katedrā par profesori konsultanti no 1979. līdz 1995. gadam.[1]
Profesore Rozenbaha mirusi 2003. gada 3. janvārī Rīgā, apbedīta Meža kapos.[1]
Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Profesore V. Rozenbaha publicējusi vairāk nekā 100 zinātnisko darbu, viņa kopā ar katedras darbiniekiem ir mācību grāmatu onkoloģijā autore.[1]
Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Розенбаха, Вероника Петровна. Изменения количества общего белка и белковых фракций сыворотки крови у раковых больных в зависимости от терапии: Автореферат дис. на соискание ученой степени кандидата медицинских наук. / Акад. наук Латв. ССР. Институт экспериментальной и клинической медицины. — Рига, 1953. — 34 с.
- Розенбаха, Вероника Петровна. Рак молочной железы: Некоторые вопросы диагностики и лечения : Автореферат диссертации на соискание ученой степени доктора медицинских наук. / Рижский медицинский институт. — Рига, 1968. — 44 с.
Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
«Profesore V. Rozenbaha ir viena no redzamākajām akadēmiķa Paula Stradiņa skolas turpinātājām onkoloģijā. Līdzīgi akadēmiķim Paulam Strādinām, ari profesore V. Rozenbaha nekad nav baidījusies no vissmagākajām onkoloģisko slimību formām, bet arvien meklējusi ceļus, kā slimniekiem palīdzēt ar operāciju, staru terapiju, hormonu terapiju, ķimioterapiju. Dažādos slimības posmos viņa atradusi piemērotāko ārstēšanas veidu, ar to iegūstot labākos rezultātus.
Viņu sevišķi interesē piena dziedzeru onkoloģija, tādēļ lielu uzmanību velti slimības agrīnai diagnostikai. Plaši pazīstama viņas rūpīgi izstrādātā bezkontrasta mammogrāfijas metode. Daudzos gadījumos tā ir palīdzējusi slimības ļoti agrīnā diagnostikā, glābjot slimnieces no smagas kaites izveidošanās. Si metode kļuva sevišķi vērtīga, to savienojot kopā ar toniogrāfijas iespējām, kā to profesore V. Rozenbaha labi parādīja savā plašajā doktora disertācijas darbā.
Profesorei V. Rozenbahai lieli nopelni ir piena dziedzeru onkoloģijas dienesta,organizēšanā regulārās profilaktiskās apskates visdažādākos mūsu republikas novados ir paglābušas daudzas sievietes no lielas nelaimes. Tālākā slimibas noskaidrošanā profesore plaši izmanto punktātu citoloģisko izmeklēšanu, kura palīdz turpmākās terapijas izvēlē.
Vērtīga arī viņas operācijas metodes izstrādāšana, panākot, lai nebūtu komplikāciju pēc operācijas. Labi pazīstami arī viņas pētījumi par šo slimnieču hormonterapijas iespējām.
Profesore V. Rozenbaha zinātniskajā darbā ir ļoti rūpīga, pat pedantiska, tādēļ arī darbs dod pārliecinošus rezultātus, kurus var ieviest onkoloģijas praksē.
Savas zināšanas profesore V. Rozenbaha prasmīgi nodod jaunajiem mediķiem, kuriem jāsastopas ar sarežģīto onkoloģijas novadu. Viņa iepazīstina studentus, kā ari ārstus, kuri papildina zināšanas onkoloģijā, ar jaunākajām izmeklēšanas metodēm, lai slimību konstatētu pēc iespējas agrīni.
Kā ārste onkoloģe profesore V. Rozenbaha ir ļoti iejūtīga, rūpīga un prot ietekmēt slimu cilvēku tā, lai viņš izjustu, ka atrodas laba ārsta rokās un grūtā bridi varēs viņam palīdzēt. Ar savu labestību, izpalīdzību profesori V. Rozenbahu ir iecienījusi visa mūsu mediķu saime.» Profesors Ē. Ezerietis.[3]
Akadēmiķis Pauls Stradiņš saskatīja Veronikā Rozenbahā gan labu ārsti, gan perspektīvu pedagoģi, kas spēj topošos ārstus ierosināt un iesaistīt radošā klīniskajā un pētniecības darbā. Tagad daudzi pazīstami vidējās un jaunākās paaudzes ķirurgi un onkologi uzskata sevi par viņas skolniekiem, kura ar savu paraugu mācījusi, kā attiekties pret slimnieku, zinātni, pedagoģisko darbu. Par to ar patiesu sirsnību runā ārsti Natālija Bāliņa, Rasma Ceplite, Irēna Dāve, Janīna Dūda, Uldis Vikmanis un citi. Profesore, Latvijas veselības izsardzības galvenā onkoloģe Velta Bramberga.[3]
Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Valsts emeritētās zinātnieces nosaukums (1997).[2]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1944. gada 3. jūnijā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā Veronika Krūmiņa salaulājās ar elektrotehnikas inženieri Frici Rozenbahu, kuŗš bija Latvijas armijas virsnieka vietnieks. Pēc kara viņš iestājās LVU Mehānikas fakultātē. 1946. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts izsūtījumām uz Karagandas apgabalu Kazahstānā. No izsūtījuma viņš atgriezās 1955. gadā, reabilitēts 1999. gadā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «Ievērojamie mediķi - Rozenbaha Veronika». www.ieverojamiemediki.lv. Skatīts: 2022-10-27.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Profesorei Veronikai Rozenbahai – 100». RSU (latviešu). 2016-09-16. Skatīts: 2022-10-27.
- ↑ 3,0 3,1 Velta Bramberga. «Jubilejas rindas profesorei VERONIKAI ROZENBAHAI». www.periodika.lv. Veselība, Nr.9, 1976-09-01. Skatīts: 2022-10-27.