Vibo Okelss

Vikipēdijas lapa
Vibo Okelss
Wubbo Ockels
Vibo Okelss
Personīgā informācija
Dzimis 1946. gada 28. martā
Almelo, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Miris 2014. gada 18. maijā (68 gadi)
Amsterdama, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Pilsonība Karogs: Nīderlande Nīderlande
Bērni 2
Kosmonauta informācija
ESA kosmonauts
Kosmosā pavadītais laiks 7 d 0 h 44 min
Iesaukums 1978.
Misija(s) STS-61-A
Kosmosa kuģi Challenger
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Delftas tehnoloģiju universitāte
Alma mater Groningenas universitāte

Vibo Johaness Okelss (Wubbo Johannes Ockels; dzimis 1946. gada 28. martā, miris 2014. gada 18. maijā) bija Nīderlandes pirmais kosmonauts, fiziķis. Veicis vienu lidojumu kosmosā kā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) pārstāvis.

1973. gadā Groningenas universitātē Vibo Okelss ieguva maģistra grādu fizikā un matemātikā. Viņš veica eksperimentālus pētījumus Kodolfizikas paātrinātājā Groningenā. 1978. gadā ieguva doktora grādu.

1978. gadā Eiropas Kosmosa aģentūra izvēlējās Okelsu kā vienu no trijiem Eiropas derīgās kravas speciālistiem, lai trenētos kosmisko eksperimentu laboratorijas Spacelab 1 misijai. 1980. gada maijā viņš un Šveices kosmonauts Klods Nikolē sāka pamatapmācību NASA Džonsona kosmosa centrā. Šo apmācību Vibo Okelss pabeidza 1981. gada augustā. Tad viņš trenējās kā Spacelab 1 rezerves apkalpes derīgās kravas speciālists. Pamatapkalpē bija Vācijas kosmonauts Ulfs Merbolds. Spacelab 1 kosmosā devās Space Shuttle lidojumā STS-9 1983. gada nogalē.

Vibo Okelss bija pirmais Nīderlandes kosmonauts, bet ne pirmais nīderlandietis kosmosā. Pirms viņa 1985. gada aprīlī misijā STS-51-B lidoja naturalizējies ASV pilsonis Lodeveiks van den Bergs.

Okelsa pirmais kosmiskais lidojums notika 1985. gadā no 30. oktobra līdz 6. novembrim STS-61-A misijā. Tas laikā veikti 75 zinātniskie eksperimenti fiziologijas zinātnes, materiālu zinātnes, bioloģijas un navigācijas jomā.

Kopš 1986. gada Okelss darbojās ESA pētījumu un tehnoloģiju centrā ESTEC Nordveikā Nīderlandē, kur viņš darbojās pilotējamajās aktivitātēs. Vēlāk viņš kļuva par ESA Izglītības un popularizēšanas biroja vadītāju Nordveikā.

1992. gadā Okelss kļuva par daļēja laika profesoru aerokosmiskajā inženierijā Delftas tehnoloģiju universitātē (kopš 2003. gada — pilna laika profesors). Viņš pārraudzīja saules bateriju darbinātu sacīkšu mašīnu projektu Nuna. Okelss piedāvāja izstrādāt sabiedriska transportlīdzekļa Superbus projektu, kas ļautu attīstīt ātrumu līdz 250 km/h.

Vibo Okelsa vārdā nosaukts asteroīds 9496 Ockels.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]