Vietējā sarunvaloda jeb vernakulārs (no latīņu: vernāculus — 'mājas, iedzimts') ir no literārās valodas atšķirīgs valodas paveids, ko ikdienas saziņā lieto kādas zemes vai novada vietējie iedzīvotāji.
Vietējo sarunvalodu bieži vien lieto tikai mutiski, tāpēc agrākajos laikos daudzas no tām nav saglabājušās. Laika gaitā vietējās sarunvalodas var kļūt par oficiālām vai literārām valodām, īpaši, ja tās sāk lietot rakstniecībā un izglītībā. Pazīstamākais piemērs ir latīņu valoda, kas bija Romas impērijas oficiālā valoda, bet Romas impērijas provinču iedzīvotāji sarunvalodā lietoja dažādus tās vietējos paveidus jeb tā saukto tautas latīņu valodu, no kuras vēlāk attīstījas romāņu valodas.
