Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Nosaukuma cilme

Sākotnēji latviešu valodā vārds "novads" tika lietots vienīgi Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzemē un Latgalē tam atbilda vārdi "zeme", "pagasts", "tiesa" vai "valsts". Latviešu tautasdziesmās pieminēti tēva, tautu, bāliņu novadi vai novadiņi, kas bijuši ar ežām un robežzīmēm nodalīti zemes gabali ap lauku sētām, piemēram, "Apaļš tēva novadiņš Kā viens vaska rituliņš. Trīskārt jāja sīvi kungi, Nevarēja izdalīt. Saved brāļi sīvas māršas, Ežiņām izdalīja." (Nr. 143, Bārtā), "Mazs bij tēva novadiņis, Bet diženi turējās: Visi mazi kadeģīši Zied sudraba ziediņiem." (Nr. 146, Bārtas pagasta Lielkrūtē) vai "Ko pie tēva es darīšu? Tēvam mazis novadiņš: Es aplaidu svētu rītu Visapkārt ganīdama." (Nr. 189, Kuldīgas Kalnmuižā).

Savukārt kunga novadi (pilsnovadi) bija lielāki zemes gabali ar savu pili vai pilskalnu, vēlāk ar muižas un zemnieku zemi un pagasta ļaudīm.

Livonijas Konfederācijas valstīs izveidojās draudžu novadi, kas kā teritoriālas vienības (vācu: Kirchspiel) pastāvēja līdz pat 19. gadsimta beigām.

Novadu kā Latvijas Republikas administratīvo teritoriju veidošanās

1998. gada 21. oktobrī Latvijas Republikas Saeimā pieņemtajā "Administratīvi teritoriālās reformas likumā" pirmo reizi tika noteikts, ka novads ir administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība. Likums paredzēja, ka administratīvi teritoriālā reforma līdz 2003. gada 31. decembrim tiks veikta pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas, bet pēc 2004. gada 1. janvāra pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem. Administratīvo teritoriju apvienošanos mēģināja paātrināt ar naudas dotācijām no valsts budžeta, tomēr reforma ieilga un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēja laikus izstrādāt novadu izveides projektus.

2005. gada 22. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas cita starpā paredzēja, ka pēc reformas Latvijā vairs nebūs pagastu. Novadu izveidei tika noteikti šādi kritēriji: 1) ir nodrošināta novada teritorijas ilglaicīga un līdzsvarota attīstība; 2) ir novada pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra; 3) novada teritorijas lielums; 4) pastāvīgo iedzīvotāju skaits novada teritorijā; 5) pastāvīgo iedzīvotāju blīvums novadā; 6) novada pašvaldības sniegto pakalpojumu sasniedzamība; 7) novadu veidojošo vietējo teritoriju ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība; 8) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu intereses.

Pēc 2004. gada 1. janvāra apvienoto administratīvo teritoriju pašvaldībām pārstāja piešķirt vienreizējas dotācijas no valsts budžeta, bet 2005. gada 20. decembrī to atkal atsāka. Sāka pieļaut ne tikai administratīvo teritoriju apvienošanos, bet arī atsevišķu, galvenokārt Rīgas rajona, pagastu pārdēvēšanu par novadiem. Savukārt 2007. gada 10. aprīlī visas Gulbenes rajona administratīvās teritorijas apvienojās un tika izveidots Gulbenes novads, šim piemēram sekoja arī Alūksnes rajona un Daugavpils rajona administratīvo teritoriju apvienošanās lielos novados.

Pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas izveidotie novadi

• 1999. gada 9. februārī Tukuma rajona Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tika pārveidota par Kandavas novadu ar novada administratīvo centru — Kandavas pilsētu.
• 1999. gada 21. decembrī tika apvienoti Preiļu rajona Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts un izveidots Preiļu rajona Līvānu novads ar administratīvo centru — Līvānu pilsētu.
• 2000. gada 15. augustā izveidots Cēsu rajona Amatas novads, Ludzas rajona Ciblas novads un Talsu rajona Sabiles novads.
• 2000. gada 26. septembrī — Liepājas rajona Durbes novads.
• 2000. gada 24. oktobrī — Preiļu rajona Preiļu novads.
• 2001. gada 11. decembrī — Aizkraukles rajona Aizkraukles novads un Krāslavas rajona Krāslavas novads.
• 2001. gada 27. decembrī — Saldus rajona Brocēnu novads.
• 2002. gada 19. februārī — Preiļu rajona Vārkavas novads.
• 2002. gada 15. oktobrī — Ogres rajona Ķeguma novads.
• 2002. gada 9. decembrī — Ogres rajona Ogres novads, Dobeles rajona Tērvetes novads un Ludzas rajona Zilupes novads.
• 2003. gada 20. maijā — Rīgas rajona Siguldas novads.
• 2003. gada 22. jūlijā — Jelgavas rajona Ozolnieku novads.
• 2003. gada 21. oktobrī — Daugavpils rajona Ilūkstes novads.
• 2003. gada 16. decembrī — Bauskas rajona Iecavas novads.
• 2004. gada 18. maijā — Ogres rajona Ikšķiles novads.
• 2004. gada 16. novembrī — Ogres rajona Lielvārdes novads, Preiļu rajona Riebiņu novads, Rīgas rajona Ropažu novads, Stopiņu novads un Liepājas rajona Sakas novads.
• 2004. gada 23. novembrī — Rīgas rajona Salaspils novads.
• 2006. gada 21. martā — Rīgas rajona Ādažu novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads.
• 2006. gada 5. septembrī — Valmieras rajona Burtnieku novads un Madonas rajona Ērgļu novads.
• 2006. gada 12. septembrī — Rīgas rajona Inčukalna novads, Tukuma rajona Lapmežciema novads un Rīgas rajona Sējas novads.
• 2006. gada 17. oktobrī — Jelgavas rajona Valgundes novads.
• 2007. gada 10. aprīlī — Gulbenes rajona Gulbenes novads.
• 2007. gada 29. maijā — Alūksnes rajona Alūksnes novads un Daugavpils rajona Daugavpils novads.
• 2007. gada 26. jūnijā — Alūksnes rajona Apes novads.
• 2007. gada 16. oktobrī — Madonas rajona Lubānas novads.
• 2007. gada 18. decembrī Saldus rajona Brocēnu novadam pievienoja Saldus rajona Gaiķu pagastu.

Ar likumu izveidotie novadi

2008. gadā novadu brīvprātīgā veidošanās tika pārtraukta un 2008. gada 18. decembrī Saeimā pieņemtais "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" noteica, ka, izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:

• novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
• novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;
• novadā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;
• novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;
• attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz tā administratīvajam centram nepārsniedz 50 km un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
• ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu intereses un vēsturiskos sakarus.

Likuma pielikumos tika pievienots Latvijas novadu un to teritoriālā iedalījuma vienību saraksts.