Viktorijas laikmets

Viktorijas laikmets bija Lielbritānijas un Īrijas karalienes un Indijas imperatores Viktorijas valdīšanas laiks, kas ilga no 1837. līdz 1901. gadam.

Viktorijas laikmets tiek atspoguļots neviendabīgi, jo to raksturo straujas pārmaiņas daudzās sabiedrības jomās: tehnoloģiskās, demogrāfiskās pārmaiņas, politiskās un sociālās uztveres izmaiņas. Šādas aktīvas un nemitīgas pārmaiņas saimnieciskās un garīgās dzīves jomā noteica tas, ka nebija lielu karu (kas ļāva Lielbritānijai intensīvi attīstīties), bija bailes no katastrofas no ārpuses, un visu šo periodu saglabājās interese par reliģiskiem jautājumiem, strauji attīstījās zinātniskā doma un cilvēka personības pašdisciplinēšana.

Šajā periodā ekonomikas jomā turpinājās industriālā revolūcija un kapitālisma attīstība. Ārpolitikā turpinājās britu koloniālā ekspansija Āzijā ("Lielā spēle") un Āfrikā ("Cīņa par Āfriku").

Šī laikmeta sabiedrībā valdīja stingrs morāles kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja konservatīvas vērtības un šķiru atšķirības, romantismu un misticismu. Demogrāfija piedzīvoja spēcīgas pārmaiņas: Anglijas un Velsas iedzīvotāju skaits pieauga no 16,8 miljoniem 1851. gadā līdz 30,5 miljoniem 1901. gadā. Arī Skotijas iedzīvotāju skaits pieauga no 2,8 miljoniem 1851. gadā līdz 4,4 miljoniem 1901. gadā, bet Īrijas iedzīvotāju skaits emigrācijas un lielā bada 1845.-1849. gadā dēļ ievērojami samazinājās no 8,2 miljoniem 1841. gadā līdz mazāk nekā 4,5 miljoniem 1901. gadā. No 1837. līdz 1901. gadam no Lielbritānijas emigrēja aptuveni 15 miljoni cilvēku (galvenokārt uz ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, Kanādu, Dienvidāfriku).