Viktors Konrads

Vikipēdijas lapa
Viktors Konrads
Victor Conrad
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 25. augustā
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija
Miris 1962. gada 25. aprīlī (85 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Keimbridža, Masačūsetsa, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne seismoloģija
meteoroloģija
Darba vietas Čerņivcas Universitāte
Vīnes Universitāte
Ņujorkas Universitāte
Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Čikāgas Universitāte
Hārvarda Universitāte
Alma mater Vīnes Universitāte
Pasniedzēji Juliuss Hanns

Viktors Konrads (vācu: Victor Conrad, dzimis 1876. gada 25. augustā, miris 1962. gada 25. aprīlī) bija austriešu un amerikāņu fiziķis, seismologs un meteorologs. Konrads bija pirmais Austrijas seismoloģiskā dienesta direktors, starptautiski pazīstams zinātnieks. Divas reizes piedzīvojis politiski motivētu diskrimināciju — 1919. gadā savas tautības dēļ, bet 1934. gadā savu sociālistisko uzskatu dēļ. 1938. gadā emigrējis uz ASV, kur turpināja savu akadēmisko karjeru. Konrads publicējis vairāk nekā 240 rakstus. Izdarījis nozīmīgus secinājumus par kontinentālās Zemes garozas struktūru pārvietošanos. Viņam par godu nosaukta robeža starp Zemes garozas zonām — par Konrada robežu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktors Konrads piedzima 1876. gadā Vīnes priekšpilsētā. Viņa tēvs bija rūpnieks, kā arī amatieris gleznotājs-ainavists.

Konrads iestājās Vīnes Universitātē, kur sākumā studēja bioloģiju, bet vēlāk arī fiziku. Konrads strādāja pie atmosfēras elektrības problēmām, ieguva doktora grādu 1900. gadā. 1904. gadā Austrijā tika nodibināts seismoloģiskais dienests, un Konrads tika nozīmēts par tā vadītāju.

1910. gadā Konrads tika apstiprināts par profesoru kosmiskās fizikas katedrā Čerņivcas Universitātē.[1] No 1916. līdz 1918. gadam bija Belgradas Observatorijas direktors. Pēc Pirmā pasaules kara un Austroungārijas sabrukuma Konradu atstādināja no amata, viņš bija spiests atstāt Čerņivcas Universitāti, kā arī zaudēja īpašumu. 1919. gadā Konrads atgriezās Vīnē un atsāka darbu Centrālajā meteoroloģijas institūtā, vēlāk kļuva par profesoru. Analizējot Austrijā notikušās zemestrīces 1923. un 1927. gadā, Konrads izdarīja atklājumu par kontinentālās Zemes garozas struktūrām, kas tika nosaukta par Konrada robežu.

1934. gadā pēc Austrijas pilsoņu kara notikumiem Konrads piedzīvoja diskrimināciju kā Austrijas Sociālistiskās partijas biedrs. Viņu atlaida no amata. 1936. gadā viņš pensionējās, bet 1938. gadā emigrēja uz ASV. Tur viņa karjera atkal atjaunojās. Konrads strādāja Ņujorkas Universitātē (1940—1942), pēc tam Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, Čikāgas Universitātē, bet no 1944. gada Hārvarda Universitātē, no kuras pensionējās 1951. gadā.[1]

Konrada observatorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā Keimbridžā Konrads nomira. Viņa atraitne Ida novēlēja lielāko daļu no ģimenes līdzekļiem Austrijas Centrālajam meteoroloģijas un ģeodinamikas institūtam ar nosacījumu, ka līdzekļi tiks izlietoti zinātniska institūta izveidošanai, kas sauksies Viktora Konrada vārdā. Rezultātā tika nodibināta Konrada seismoloģijas observatorija, kas atrodas Gutenšteinā, 50 kilometru attālumā no Vīnes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Scientists and mathematicians in Czernowitz University». Proceedings of the 2nd ICESHS (Cracow, Poland). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. maijā. Skatīts: 2017. gada 15. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]