Viktors Lorencs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktors Lorencs
Viktors Lorencs
Dzimis 1927. gada 30. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 1992. gada 26. janvārī (64 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Scenārists, aktieris
Dzīvesbiedre Tamāra Lorenca

Viktors Lorencs (dzimis 1927. gada 30.jūlijā Rīgā, miris 1992. gada 26. janvārī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu kino scenārists un aktieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Latvijas valsts un politiskā darbinieka Klāva Lorenca (1885 - 1975) un skolotājas Olgas Aleksandrīnes (dzimušas Šmits) Lorencas (1886 - 1951) ģimenē. Māsa - izglītības darbiniece Silvija (dz. Lorenca) Medne (1924)[1].

Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, mobilizēts Latviešu leģionā. Pēc tam bijis filtrācijas nometnē Krievijā, Komsomoļskā pie Amūras.

Atgriezies Latvijā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu (1947). Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Pionieris" (no 1948), "Darba Balss" (no 1953), bijis prokuratūras izmeklētājs (1950 - 1951). Studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (1947 - 1951), izslēgts pēc tēva aresta. Rīgas kinostudijas kinožurnālu teksta autors (1952 - 1953).

Studējis Kinematogrāfijas institūtā Maskavā (1954 - 1961). Beidzis institūtu kā pirmais profesionālais latviešu kinoscenārists.

1957. gadā viņš uzraksta scenāriju ar nosaukumu "Dzimtene, piedod", kas tiek arī publicēts almanahā "Jauno daiļrade" Maskavā. Rīgas kinostudijā pie scenārija jau sāk strādāt režisors Varis Krūmiņš, bet partijas centrālkomiteja liek darbu pie filmas pārtraukt. Tikai 1964. gadā, kad Arvīds Pelše paziņojis, ka par Latvijas vēsturi jāuztaisa spēcīgs darbs, Lorencs pierunā kinostudiju filmēt viņa scenāriju, kas kļūst par filmu "Akmens un šķembas"[2].

Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis (1962 - 1987). Rakstījis scenārijus kinožurnāliem, dokumentālajām un mākslas filmām, bijis mākslas filmu redaktors. Filmējies Rīgas kinostudijas un padomju filmās. Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1987).[3] Viens no Rīgas kinostudijas Latvijas Tautas frontes organizācijas vadītājiem (kopā ar Rolandu Kalniņu)

Precējies trīsreiz. Pēdējā sieva - Tamāra Lorenca, divi dēli - Svens un Askolds.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Scenārija autors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1965 - "Tobago" maina kursu - epizodē
  • 1974 - Sarkanā vijole ("Tallinfilm") - Eduards Sirmuss
  • 1976 - Šīs bīstamās balkona durvis - Viktors Pumpurs
  • 1978 - Rallijs - epizodē
  • 1981 - Tiesības uz šāvienu (M. Gorkija kinostudija) - Šefs
  • 1985 - Ej un skaties ("Mosfiļm"/"Belarusjfiļm") - vācu armijas majors

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Letonika.lv
  2. Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
  3. Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]