Viktors Lorencs
Viktors Lorencs | |
---|---|
Dzimis |
1927. gada 30. jūlijā Rīga, Latvija |
Miris |
1992. gada 26. janvārī (64 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Nodarbošanās | Scenārists, aktieris |
Dzīvesbiedre | Tamāra Lorence |
Viktors Lorencs (dzimis 1927. gada 30. jūlijā Rīgā, miris 1992. gada 26. janvārī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu kino scenārists un aktieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Latvijas valsts un politiskā darbinieka Klāva Lorenca (1885 - 1975) un skolotājas Olgas Aleksandrīnes (dzimušas Šmits) Lorences (1886 - 1951) ģimenē. Māsa - izglītības darbiniece Silvija (dz. Lorence) Medne (1924).[1]
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, mobilizēts Latviešu leģionā. Pēc tam bijis filtrācijas nometnē Krievijā, Komsomoļskā pie Amūras.
Atgriezies Latvijā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu (1947). Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Pionieris" (no 1948), "Darba Balss" (no 1953), bijis prokuratūras izmeklētājs (1950 - 1951). Studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (1947 - 1951), izslēgts pēc tēva aresta. Rīgas Kinostudijas kinožurnālu teksta autors (1952 - 1953).
Studējis Kinematogrāfijas institūtā Maskavā (1954 - 1961). Beidzis institūtu kā pirmais profesionālais latviešu kinoscenārists.
1957. gadā viņš sarakstīja scenāriju ar nosaukumu "Dzimtene, piedod", kas arī tika publicēts almanahā "Jauno daiļrade" Maskavā. Rīgas Kinostudijā pie scenārija jau sāka strādāt režisors Varis Krūmiņš, bet partijas centrālkomiteja lika darbu pie filmas pārtraukt. Tikai 1964. gadā, kad Arvīds Pelše paziņoja, ka par Latvijas vēsturi jāuztaisa spēcīgs darbs, Lorencs pierunāja kinostudiju filmēt viņa scenāriju, kas kļuva par filmu "Akmens un šķembas".[2]
Rīgas Kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis (1962 - 1987). Rakstījis scenārijus kinožurnāliem, dokumentālajām un mākslas filmām, bijis mākslas filmu redaktors. Filmējies Rīgas Kinostudijas un padomju filmās. Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1987).[3] Viens no Rīgas Kinostudijas Latvijas Tautas frontes organizācijas vadītājiem (kopā ar Rolandu Kalniņu)
Precējies trīsreiz. No pirmajām laulībām - meita Jana. Pēdējā sieva - Tamāra Lorence, divi dēli - Svens un Askolds.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Scenārija autors
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1966 - Akmens un šķembas
- 1968 - Ārprāts ("Tallinfilm")
- 1972 - Ceplis
- 1972 - Egle rudzu laukā
- 1973 - Dāvana vientuļai sievietei (līdzautors)
- 1976 - Nāve zem buras
- 1983 - Šāviens mežā
- 1987 - Ja mēs visu to pārcietīsim
- 1989 - Zītaru dzimta
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1965 — "Tobago" maina kursu - epizodē
- 1974 — Sarkanā vijole ("Tallinfilm") - Eduards Sirmuss
- 1976 — Šīs bīstamās balkona durvis - Viktors Pumpurs
- 1978 — Rallijs - epizodē
- 1981 — Tiesības uz šāvienu (M. Gorkija kinostudija) - Šefs
- 1985 — Ej un skaties ("Mosfiļm"/"Belarusjfiļm") - vācu armijas majors
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Letonika.lv
- ↑ Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
- ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Kino muzejs[novecojusi saite]
- Kino - teatr. ru (krieviski)
|