Vilčektāle

Vikipēdijas lapa
Vilčektāle
Wilczek-Thal
Vilčektāle (Jana Majena)
Vilčektāle
Vilčektāle
Vilčektāle (Arktika)
Vilčektāle
Vilčektāle
Valsts piederība Valsts karogs: Austroungārija Austroungārija
Koordinātas: 70°59′48″N 8°28′07″W / 70.99667°N 8.46861°W / 70.99667; -8.46861Koordinātas: 70°59′48″N 8°28′07″W / 70.99667°N 8.46861°W / 70.99667; -8.46861
Novietojums Jana Majena sala
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1882. g.
Slēgta 1883. g.
Personāls vasarā 14
Personāls ziemā 14
Augstums v.j.l. 10,7[1] m
Vilčektāle Vikikrātuvē

Austrijas Arktiskā pētniecības stacija (vācu: Österreichische Arktische beobachtungsstation) vai Vilčektāle (vācu: Wilczek-Thal — ‘Vilčeka ieleja’) ir bijusī Pirmā Starptautiskā polārā gada Austroungārijas polārstacija Jana Majena salā Atlantijas okeāna ziemeļos. Ekspedīciju finansēja un pārraudzīja grāfs Hanss Vilčeks (Hans Wilczek).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija tika ierīkota salas ziemeļrietumu piekrastē Marijas Mušas līča krastā Bērenberga pakājē. Ekspedīcija salā tika nogādāta 1882. gada 13. jūlijā ar tvaikoni Pola. Ekspedīcijas sastāvā bija 14 cilvēki, galvenokārt Austrijas kara flotes virsnieki un jūrnieki; tās vadītājs bija Egīls fon Volgemūts. Visi tās dalībnieki bija brīvprātīgie. Ekspedīcija tika pienācīgi aprīkota un nodrošināta ar proviantu diviem gadiem, tajā skaitā līdzekļiem pret cingu.[3]

Stacijas projekts tika izstrādāts speciāli piemērojot to salā valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem — aukstumam, stiprai snigšanai un brāzmainam vējam. Pēc Vīnes inženiera Folknera projekta tika izgatavotas saliekamas ēkas smailas arkas formā, kas līdzinājās apgāztiem kuģu korpusiem. Atsevišķas ēkas savā starpā bija savienotas ar segtām pārejām. Astronomiskā observatorija un citu instrumentu ēkas, kā arī rezerves pārtikas un munīcijas noliktavas tika uzbūvētas atstatus. Ēkas pēc ekspedīcijas beigām netika nojauktas. Kad salu 1892. gadā apmeklēja franču-austriešu ekspedīcija Šarla Rabo vadībā, tā joprojām bija neskarta.

Stacijā tika veikti meteoroloģiskie, magnētiskie, astronomiskie un ziemeļblāzmas novērojumi starptautiskās programmas ietvaros, kā arī ģeodēziskie, hidrogrāfiskie un dabaszinātņu (zooloģijas, botānikas un mineraloģijas) pētījumi. Pētījumu programma tika īstenota no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 1. septembrim. Ekspedīcija pilnā sastāvā atgriezās mājās 1883. gada 26. oktobrī.

Otrā Starptautiskā polārā gada laikā (1932—1933) stacijā, daļa no kuras joprojām bija izmantojama, 14 mēnešus strādāja Austrijas ekspedīcija, kuras sastāvā bija Hanss Tolners, Rūdolfs Kaničeiders un Frics Kopfs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]