Vilamovice

Vikipēdijas lapa
Vilamovice
Vilamovices centra apbūve
Vilamovices centra apbūve
Ģerbonis: Vilamovice
Ģerbonis
Vilamovice (Polija)
Vilamovice
Vilamovice
Koordinātas: 49°55′05″N 19°09′42″E / 49.91806°N 19.16167°E / 49.91806; 19.16167Koordinātas: 49°55′05″N 19°09′42″E / 49.91806°N 19.16167°E / 49.91806; 19.16167
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Silēzijas vojevodiste
Apriņķis Belsko apriņķis
Pilsētas tiesības 1818
Platība
 • Kopējā 10,41 km2
Augstums 206 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 3 164
 • blīvums 270,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://miasto.wilamowice.pl/
Vilamovice Vikikrātuvē

Vilamovice (poļu: Wilamowice, vilamoviešu:Wymysoü) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz austrumiem no Čehovices-Dzedzices.

Pilsētā līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta vietējā valoda - vilamoviešu valoda (pašnosaukums - Wymysiöeryś), kas pēc pētnieku domām ir centrālvācu dialekta forma ar nīderlandiešu, frīzu, poļu un lejasvācu valodu ietekmi. Pilsētā dzimušais dzejnieks Florians Besiks (Florian Biesik, 1849 - 1924/1931), kurš rakstīja vilamoviešu valodā, izveidoja šīs valodas literāro formu. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās varas iestādes aizliedza vilamoviešu valodas lietošanu. Kaut arī 1954. gadā aizliegums tika atcelts, mūsdienās šo valodu prot tikai apmēram 70 cilvēku, vairums no tiem vecāka gadagājuma.

Pilsētā dzimis viens no redzamākajiem baroka laika sārmatiešu dzejniekiem Jans Gaviņskis (Jan Gawiński, ap 1622 - ap 1684) un Ļvivas arhibīskaps, Ļvivas universitātes teoloģijas profesors, rektors un katoļu svētais Juzefs Bilčevskis (Józef Bilczewski, 1860 - 1923).

  1. https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/012414402094-0926996?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.