Vilcienu kustības organizācija

Metropolitēna kustība Vīnē pa dzelzceļa mezglu

Vilcienu kustības organizācija ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārvadājumu loģistika pa dzelzceļa infrastruktūru. Tā risina tādus jautājumus, kā pārvadājumu (pasažieru un kravu) plānošanu, vilcienu formēšanas kārtību, vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas kārtību, vilcienu kustības grafika sastādīšanu un caurlaides spējas aprēķinu u.c. Vilcienu kustības organizāciju galvenie pārstāvošie speciālisti ir: stacijas dežuranti un vilcienu dispečeri, manevru dispečeri, pārmiju posteņu dežuranti, pārmijnieki, ātruma regulētāji (bremžu kurpju licēji), operatori, inženiertehniskais personāls un daudzi citi darbinieki. Lokomotīvju vadītāji vienmēr pilda vilcienu kustības organizācijas darbinieku (stacijas dežuranti un vilcienu dispečeri) prasības un dotos signālus attiecībā uz tiesībām veikt vilciena kustību stacijā vai atļauju vilcienam pamest staciju un iebraukt posmā. Tāpat arī attiecībā uz manevru darbu stacijā. Jo lielāks ir apkalpojamo vilcienu skaits dzelzceļa tīklā, jo pamatīgāki līdzekļi tiek novirzīti vilcienu kustības organizācijai. Darbinieku skaita optimizācijai un veiktspējas operativitātei izmanto mūsdienīgas SCB sistēmas, kuras vienlaicīgi maksimāli ierobežo cilvēciskās kļūdas varbūtību un automatizē virkni procesus.

Pārvadājumu process iekļauj pasažieru pārvadāšanas un apkalpošanas, kravu iekraušanas un izkraušanas, vagonu padošanas un novākšanas, to ievietošanas vilcienā un kustības pa iecirkni, kā arī citas operācijas. Tas prasa zinātnisku pieeju vagonplūsmu organizācijā, rūpīgi izstrādāt formēšanas plānus atbilstībā ar grafiku, veikt tehnisko normēšanu, vilcienu un kravas darba operatīvu plānošanu un regulēsanu u.c.

Pārvadājumu procesa un vilcienu kustības organizācijas pamatā ir vairāki svarīgi principi: kustības drošības un kravu saglabāšanas nodrošināšana, inteliģentas pārvadājumu loģistikas pārvalība, kas ļauj iesaistītajām personām nodrošināt pārvadājumus - , kā arī veikt infrastruktūras remontu un uzturēšanu ar minimālām izmaksām. Šo principu ievērošana lauj veikt pārvadājumus ar minimālām izmaksām un noteikto ātrumu.

Dzelzceļa ekspluatācijas metodes nepārtraukti attīstās. Vēl nesen dzelzceļa pārvadājumi nebija stingri nodalīti no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības funkcijām. Līdz ar jaunu ES pakotņu ieviešanu, dzelzceļa infrastruktūrām tiek noteiktas jaunas prasības un precizētas infrastruktūras pārvaldītāju funkcijas.

Jebkura vilciena vai manevrējošā sastāva pārvietošanās laiku minūtēs aprēķina pēc universālas formulas $t={L\cdot 0,06 \over v}$, kur L - iecirkņa garums, m; 0,06 - mērvienību transformācijas skaitlis; pārvietošanās ātrums, km/h.

Pamata definīcijas

Atsēdināšana - sastāva stumšana ar ritekļiem pa priekšu un vilces līdzekli beigās.

Caurlaides spēja - vilcienu skaits, kuru pa iecirkni var caurlaist noteiktā laika vienībā, atkarībā no iecirkņa tehniskajām ierīcēm un vilcienu kustības organizācijas līdzekļiem.
Caurvedes spēja - kravu apjoms tonnās, kuru var pārvest noteiktā laika vienībā dotā līnijā.
Darbīgais vagonu parks, kuru drīkst izmantot kravu darbā.

Iecirkņa stacija - ir sadales punkts ar kuru norobežo iecirkni, lai tajā veiktu vilcienu apkalpošanu un lokomotīvju brigāžu darbu, ritošā sastāva tehnisko apkopi, ekipēšanu un remontu, iecirkņa un savācējvilcienu formēšanu un izformēšanu. Pamatraksts: Iecirkņa stacija.
Lokomotīvju ekpluatējamais parks - lokomotīves, ko izmanto braukšanas un manevru darbos.

Manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem.
Nestrādājošais parks - saimniecības darbos izmantojamais ritošais sastāvs un iekonservētais rezerves parks.

Stacijas pārstrādes spēja - vagonu skaits, kurus stacija spēj pārstrādāt noteiktā laika vienībā.

Šķirošanas stacija - kravas vilcienu masveida izformēšanas un formēšanas mezgla sadales punkts. Pamatraksts: Šķirošanas stacija.

Tehniskā stacija ir vispārināts sadales punktu apzīmējums, kurā veic vismaz minimālā apjomā (neatkarīgi no apjoma) tādus pakalpojumus, kā lokomotīves brigāžu maiņa, lokomotīves maiņa, lokomotīvju un pasažieru vagonu ekipēšana, mazgāšana, vilcienu izformēšana un formēšana, ritošā sastāva (vagoni, lokomotīves) tehnisko apkopi un remontu u.c. funkcijas. Pamatraksts: Tehniskā stacija.
Vilcienu formēšanas plāns - nosaka vagonu plūsmas organizācijas sistēmu.
Vilcienu kustības grafiks - grafisks vilcienu kustības attēlojums pa iecirkņiem un virzieniem.

Kravas vilcienu klasifikācija

Pēc formēšanas noteikumiem

Kravas vilcienus klasificē pēc formēšanas noteikumiem tādierm kā: nosūtīšanas maršrutiem; pakāpju un tehniskajiem maršrutiem.
Nosūtīšanas maršruts ir, kad vilcienu krauj viens nosūtītājs vienā stacijā.
Pakāpju maršruts - vairāki kravas nosūtītāji gatavo maršrutu.
Tehniskais maršruts - gatavo bez kravas nosūtītāja līdzdalības.

Pēc braukšanas nosacījumiem

Kravas vilcienus pēc braukšanas nosacījumiem līdz galastacijām iedala:
caurbraucošie vilcieni, kuri brauc bez pārformēšanas vismaz caur vienu iecirkņa vai šķirošanas staciju;
savācējvilciens - brauc ar darbu iecirknī savācot vai atstājot vagonus;
izvedvilcieni - brauc no iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz starpstacijai;
pārdeves vilcieni - kuri brauc mezgla robežās.

Pēc braukšanas attāluma un ātruma

Ātrie kravas ar unificētu masu visā braukšanas laikā (refrižeratorvagoni).
Paātrinātie - dzīvkravu pārvadāšanai.

Pēc vagonu stāvokļa

Krautie (visi krauti), tukšie (visi tukši), kombinētie (ietipst gan krauti, gan tukši vagoni).

Pēc vagonu grupām

Viengrupu (piemēram, visas cisternas) un grupu (piemēram, sastāvā ietilpst vairāk par vienu grupu tādi vagoni kā: segtie (ar jumtu), pusvagoni (bez jumta), platformas, cisternas, hopervagoni (graudu kravu pārvadāšanai u.tml.)).

Ekspluatācijas darba rādītāji

Ekspluatācijas rādītāji ļauj veikt turpmāku pārvadājumu ekonomisko analīzi un aprēķināt pārvadājumu pašizmaksu, noteikt tarifus, izmantojot izdevumu likmju metodi, proti, katra rādītāja ražošanu uzskata par preci un nosaka tās maksu. Vērā ņem arī maršruta pasūtījuma maksu (piemēram, ja valsts veic pasažieru pasūtījumus pārvadātājam), infrastruktūras izmantošanas maksu (nosaka saskaņojot ar likumos paredzēto regulējošo valsts institūciju), dotācijas u.c.

Tāpat dzelzceļa elspluatācijas rādītājus iedala kvantitatīvajos un kvalitatīvajos. Kvantitatīvie rādītāji ir: nobrauktie tonnu kilometri un pasažieru kilometri. Ne vienmēr liels tonnkilometru un pasažieru kilometru daudzums ir labi (kvalitatīvi). Jo tos var izstrādāt ne tikai braucot pa vistaisnāko loģistikas maršrutu, bet arī pa apkārtceļiem. Dažkārt infrastruktūras remontdarbi vai pēkšņi bojājumi vai arī tās pārslodze ar citiem vilcieniem neļauj braukt pa vistaisnāko maršrutu, publiskās infrastruktūras pārvaldītājs kritiskā situācijā savu iespēju robežās meklē alternatīvu(-as).

Savukārt kvalitatīvie ekspluatācijas rādītāji raksturo, piemēram: vagonu noslodzi - kravas masa vienā vagonā; vagona apgrozījuma laiku no iekraušanas līdz nākamai iekraušanai; kustības ātrumu: tīrgaitas jeb gaitas; tehnisko, iecirkņa un maršruta.

Tīrgaitas jeb gaitas - ņem vērā tikai braukšanas ātrumu, atskaitot laiku ātruma palielināšanai un palēnināšanai (bremzēšanai), stāvēšanai kustības pārtraukumu laikā starpstacijās (piemēram, vilciena apdzīšana, krustošana u.tml.).

Tehniskais - ņem vērā tīrgaitas ātrumu kopā ar palēninājumiem un paātrinājumiem un neņem vērā stāvēšanas laiku.

Iecirkņa - ņem vērā visu bruto laiku, ko vilciens pavadījis iecirknī no brīža, kad vilcienu uz iecirkni nosūta līdz pienākšanai iecirkņa stacijā.

Maršruta - kas kādā apskatāmā maršrutā (piemēram, no Liepājas līdz kādai valsts robežas šķērsošanas vietai) ņem vērā visu pavadīto bruto laiku un tajā var ietilpt vai neietilpt vairāk par vienu tehnisko staciju.

Kvantitīvo un kvalitatīvo rādītāju iedalījums ir visai relatīvs, jo jebkurā gadījumā tos apskata gan ciešā kontekstā vienu ar otru, gan arī katru atsevišķi. Kā vienu tā otru raksturo izstrādātā rādītāja daudzums noteiktās mērvienībās.

Galvenie ekspluatācijas rādītāji kravas un pasažieru pārvadājumos

Nr. p.k.	Ekspluatācijas rādītāja nosaukums kravu darbā / pasažieru darbā	Kravu pārvadājumos	Pasažieru pārvadājumos
1	Kravas tonnu kilometri / pasažieru kilometri	$W_{k}=10^{6}\sum t\cdot km$	$W_{p}=10^{6}\sum pas\cdot km$
2	Vidējais vienas kravas tonnas pārvadāšanas attālums no nosūtīšanas stacijas līdz saņemšanas stacijai / Vidējais viena pasažiera brauciena attālums no iekāpšanas punkta līdz izkāpšanas punktam	${\bar {L_{k}}}=km$	${\bar {L_{p}}}=km$
3	Vidējais kravas vag. skaits vilcienā saskaņā ar formēšanas plāniem / Vidējais pasažieru vag. skaits vilcienā saskaņā ar formēšanas plāniem	${\bar {m_{k}}}=vag.$	${\bar {m_{p}}}=vag.$
4	Vidējā vagona statiskā slodze / Vidējais vagona piepildījums ar pasažieriem	${\bar {q_{kss}}}={t \over vag.}$	${\bar {q_{ppp}}}={pas. \over vag.}$
5	Iecirkņa ātrums	$v_{kiec}={km \over h}$	$v_{piec}={km \over h}$
6	Piekrauta vagona vai vagona ar pasažieriem vidējais diennakts noskrējiens	${\bar {S_{kv24}}}={vag.\cdot km \over dnn}$	${\bar {S_{pv24}}}={vag.\cdot km \over dnn}$
7	Vidējais lokomotīves noskrējiens diennaktī. P.s. Motorvagonu darbā šī ekspluatācijas rādītāja nav.	${\bar {S_{kl24}}}={lok.\cdot km \over dnn}$	${\bar {S_{pl24}}}={lok.\cdot km \over dnn}$
8	Vidējā vagona tara (t.i. tukša vagona bez kravas un pasažieriem masa)	${\bar {q_{kvt}}}={t \over vag.}$	${\bar {q_{pvt}}}={t \over vag.}$
9	Vidējā pasažiera aprēķina masa kopā ar rokas bagāžu	nav	${\bar {q_{p}}}=0,1t$
10	Apskatāmā iecirkņa garums kilometros, pa kuru veic pasažieru un kravu pārvadājumus	$L_{kiec}=km$	$L_{piec}=km$
11	Vagonu kilometri	$ns_{k}={W_{k} \over {\bar {q_{kss}}}}$	$ns_{p}={W_{p} \over {\bar {q_{ppp}}}}$
12	Vagonu stundas	$nt_{k}={ns_{k}\cdot 24 \over {\bar {S_{kv24}}}}$	$nt_{p}={ns_{p}\cdot 24 \over {\bar {S_{pv24}}}}$
13	Vilcienu kilometri	$NS_{k}={ns_{k} \over m_{k}}$	$NS_{p}={ns_{p} \over m_{p}}$
14	Lokomotīves kilometri. kpap - lokomotīves nobrauciens ārpus vilciena, piemēram no/uz depo, manevri, braucieni rezervē bez darba u.tml. Pieņem ņemot vērā reālo situāciju. Parasti palielinājums sastāda aptuveni 10%, tad kpap=1,1 P.s. Motorvagonu darbā šī ekspluatācijas rādītāja nav. Aprobežojas ar vilcienu kilometriem, kas pareizināti ar kpap=1,1	$MS_{k}=NS_{k}\cdot k_{pap}$	$MS_{p}=NS_{p}\cdot k_{pap}$
15	Lokomotīves stundas	$Mt_{k}={MS_{k}\cdot 24 \over {\bar {S_{kl24}}}}$	$Mt_{p}={MS_{p}\cdot 24 \over {\bar {S_{pl24}}}}$
16	Lokomotīves brigādes un vilciena brigādes darba stundas kib - lokomotīves un vilciena brigādes papildus darba laika koeficients, kurā ietver lokomotīves un vilciena sagatavošanu braucienam un nodošanai pēc brauciena (uzkopšana, ekipēšana u.tml. nobrauciens ārpus vilciena. Pieņem ņemot vērā reālo situāciju. Lokomotīves brigāde parasti sastāv no mašīnista un mašīnista palīga. Brīgādē var būt iekļauts papildus dublieris - māceklis vai instruktors. Savukārt vilciena brigāde var sastāvēt no pavadoņiem, vilciena priekšnieka, kontrolieriem, revidentiem u.c.	$Bt_{k}={MS_{k}\cdot k_{kb} \over v_{kiec}}$	$Bt_{p}={MS_{p}\cdot k_{pb} \over v_{piec}}$
17	Manevru lokomotīves darba stundas ki.man - manevru lokomotīves darba laika daļa uz vagonu noskrējienu veido manevru lokomotīvju darba laiku.	$Mmt_{k}={ns_{k} \over k_{k.man}}$	$Mmt_{p}={ns_{p} \over k_{p.man}}$
18	Nosūtītās kravas tonnas / nosūtīto pasažieru skaits	$Q_{k}={W_{k} \over {\bar {L_{k}}}}$	$Q_{p}={W_{p} \over {\bar {L_{p}}}}$
19	Nosūtīto vagonu skaits, krautie / ar pasažieriem	$nn_{k}={Q_{k} \over {\bar {q_{kss}}}}$	$nn_{p}={Q_{p} \over {\bar {q_{ppp}}}}$

Stacijas operācijas un galvenie dokumenti

Staciju operācijas

Tehniskās - vilcienu: pieņemšana, nosūtīšana, caurlaišana, krustošana, formēšana, izformēšana, piekabināšana, atkabināšana, vagonu padošana, vagonu novākšana, tehniskā apkope, lokomotīvju un brigāžu maiņa, lokomotīvju ekipēšana, remonts, vagonu attīrīšana un mazgāšana;

Kravu operācijas - vagonu: iekraušana, izkraušana, šķirošana;

Komercoperācijas - kravas pieņemšana, svēršana, glabāšana, izsniegšana, pavaddokumentu noformēšana, naudas iekasēšana un komercapskate. Nodalot pārvadātāja funkcijas no infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām, ar šīm funkcijām stacijās nodarbojas pārvadātājs. Pašlaik pārvadātāji attīsta elektroniskās pavadzīmes ieviešanu (e-SMGS), kas nozīmē daudzu komercprocesu pārcelšanu no preču kasēm un kantoriem stacijās uz digitālo vidi.;

Pasažieru operācijas - pasažieru iekāpšana, izkāpšana, biļešu pārdošana, bagāžas pieņemšana, glabāšana. Arī nodalot pasažieru pārvadātāja funkcijas no infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām, ar šīm funkcijām stacijās nodarbojas pārvadātājs. Peronus gan attiecina pie dzelzceļa infrastruktūras būvēm, tāpēc ar to apsaimniekošanu un remontu nodarbojas infrastruktūras pārvaldītājs un maksu par tās izmantošanu iekasē no pārvadātāja. Padodot vilcienu pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai, gan infrastruktūras pārvaldītājam, gan pārvadātājam jāparedz minimālie laiki šo operāciju sekmīgai pabeigšanai.

Iekraušanas - izkraušanas darbi

Kravas darbu veic koplietošanas un privātos pievedceļos, kas savienoti ar publisko dzelzceļa infrastruktūru. Koplietošanas vietas ir kravas pagalmi, kas var piederēt uzņēmumiem. Juridiskas un fiziskas personas iepriekš var vienoties par iekraušanas un izkraušanas darbu veikšanu t.sk. izmantojot dažādu mehanizācijas pakāpi, kā arī tālākas pārvadājumu loģistikas ķēdes nodrošināšanā (piemēram, pārvadājot līdz galasaņēmējam ar autotransportu), ja tas ir nepieciešams.

Uzņēmumu pievedceļi savieno publisko dzelzceļa infrastruktūru (pievienojumi sadales punktiem) un sasaista ar ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu teritorijām dažādu materiālo vērtību (kravu, preču) piegādei vai izvešanai. Pievedceļa īpašnieks patstāvīgi risina visus iekraušanas, izkraušanas un manevru kārtības jautājumus, saskaņojot privātā pievedceļa izmantošanas instrukciju ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju u.c. institūcijām. Kustības organizācija paredz normālu un drošu kravplūmu maršrutizēšanu dzelzceļa infrastruktūrā.

Vagona iekraušanas un izkraušanas operācijām tiek patērēts šāds dīkstāves laiks, ko sauc par:

Vietējo operāciju - ja tiek veikta tikai viena operācija - tikai iekraušana vai tikai izkraušana;

Kravas operāciju - kad pēc vienas kravas izkraušanas, seko nākamās kravas iekraušana jaunam sūtījumam.

Stacijas darbu reglamentējošie dokumenti

Darbu stacijā reglamentē: Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi (TEN); Uz Dzelzceļa likuma pamata Publiskā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (dzelzceļa) izdotie tiesību akti: instrukcijas, noteikumi, kārtības, nolikumi un rīkojumi; Vilcienu formēšanas plāns; Vilcienu kustības grafiks; Stacijas darba tehnoloģiskais process; Stacijas tehniskās rīcības akts (TRA); stacijas vietējā SCB  ierīču lietošanas kārtības instrukcija.

Stacijas TRA

TRA – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības. Stacijas TRA nosaka tehnisko līdzekļu izmantošanas kārtību un sastāv no četrām daļām. Katru punktu izklāsta īsi, konkrēti un saskaņā ar tiesību aktiem.

1.daļa. Īss stacijas tehniskais raksturojums, klase (lielums, svarīgums), sakaru un signalizācijas ierīces, ceļu plāns - profils, stacijai pievienotie pievedceļi, stacijas ceļu lietderīgais un pilnais garums, šķirošanas, pasažieru un kravas ierīču tehniskais raksturojums, stacijas teritorijas apgaismošanas ierīces, stacijas ceļu un posmu automātiskās ierīces, ugunsdzēsības un kustības atjaunošanas tehniskie līdzekļi, medicīnisko un veterināro punktu atrašanās vietas.

2.daļa. Norādīti stacijas darbinieku pienākumi vilcienu kustības drošības un manevru darbu nodrošināšanai. Galvenie stacijas darbinieku pienākumi ir: maršrutu noslēgšanās un atslēgšanās pārbaudes kārtība - vilcienu pienākšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtība; darbinieku pienākumi SCB bojājumu gadījumos; brīdināšana par vilciena tuvošanos vai nosūtīšanu; dzelzceļa speciālisti, kuriem pienākums sagaidīt un pavadīt vilcienus noteiktā vietā(-s); stacijas dežuranta pienākumi (kādi ceļi ir piemēroti noteiktām vilcienu kategorijām, piemēram, elektrificētie un neelektrificētie ceļi un maršruti, ceļi negabarīta kravu palaišanai, ceļi garsastāva vilcienu izvietošanai, ceļi bīstamo kravu novietošanai, ceļi ar pietiekoša garuma pasažieru peroniem u.c. tml.) vilciena pienākšanas un nosūtīšanas laikā.

3.daļa. Attiecībā uz manevriem TRA norāda: stacijas, stacijas posteņa vai parka dežuranta atbildības rajonus un pienākumu apjomu, kas saistīti ar manevru darbu; dzelzceļa speciālistu, kurš organizē manevrus; manevru darbu kārtību un manevru rajonus; manevru maršrutu sagatavošanu kārtību, tai skaitā gadījumos, ja bojātas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces; necentralizēto pārmiju normālo stāvokli; dzelzceļa speciālistus, kuri gatavo manevru maršrutus; manevru vadīšanu, ja vilcienu sastādītāju brigādē ir divas personas; kārtību, kādā manevru vadītājs vai stacijas dežurants iepriekš saskaņo vagonu padošanu vai novākšanu ar pievedceļa atbildīgo personu; sakaru ierīču lietošanas kārtību manevros (katrā manevru rajonā) un personas, kurām ir tiesības lietot šīs sakaru ierīces; manevru vilces līdzekļu un sastāvu izbraukšanas kārtību no pievedceļiem uz stacijas ceļiem, kur necentralizētās pārmijas neapkalpo pārmijnieki; atkabju bremzēšanas un sakaru, bremzes kurpju nosviedēju un citu tehnisko līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī citus kustības drošības pasākumus, ja manevri ar sērijveida grūdieniem ir pamatmetode konkrētā manevru rajonā; kārtību, kādā manevru vadītājs saskaņo manevrus ar dzelzceļa speciālistiem ceļu pretējā galā; pārmiju aizņemtības pārbaudes kārtību, ja kontrolierīces nenodrošina kontroli vai ja pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīcēm; kārtību, kādā pārmijniekam, centralizācijas posteņa dežurantam (operatoram) un signālistam signalizē par pārmiju pārvešanu; kārtību, kādā ritošo sastāvu nostiprina uz ceļa, nostiprināšanas nosacījumus un līdzekļus, kā arī to dzelzceļa speciālistu sarakstu, kas nostiprina ritošo sastāvu un ziņo par darbu izpildi; manevru lokomotīves vadības kabīni, ja nav atļauts to vadīt no jebkuras kabīnes; vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevros vinču un citus mehāniskos līdzekļus; dzelzceļa speciālistu, kurš atvieno bremžu maģistrāles savienotājšļūtenes starp ritošā sastāva vienībām; ritošā sastāva novietošanas nosacījumus, ja ritošo sastāvu novieto ārpus kontrolstabiņu norādītajām robežām; uz slīpumiem izvietoto ceļu sarakstu, kur manevru laikā ir iespējama vagonu aizripošana, kā arī dzelzceļa satiksmes drošības papildpasākumus, manevrējot šādās vietās; kārtību, kādā norobežo ritošo sastāvu, veicot tehnisko apkopi.

4.daļa. Darba aizsardzības pasākumi stacijas teritorijā: nagabarīta vietas stacijā; darbinieku dienesta ieejas, izejas un pārvietošanās maršrutu shēma.

Manevru darbs stacijā

Pamatraksts: Manevri (dzelzceļš)

Vispārēja informācija

Parasti manevrus organizē stacijas dežurants, parka dežurants, posteņa dežurants, manevru dispečers vai vilcienu dispečers, bet uz pievedceļiem - vietējā instrukcijā minētais speciālists.

Savukārt parasti manevrus vada vilciena konduktors vai sastādītājs vai uzkalna dežurants u.c. personas, kam uz to ir tiesības. Saimniecības un ceļu mašīnu manevrus vada parasti arī darbu vadītājs.

Manevrus atļauj vai aizliedz manevru luksofori. Manevru luksoforos izmanto šādas uguņu pamatkrāsas: sarkanā – pavēl apstāties; mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus; zilā – aizliedz veikt manevrus. Jāpiebilst, ka lietojot sarkano uguni, tiek aizliegta ne tikai manevrējoša sastāva kustība, bet arī vilcienu kustība maršrutā, kur šādu signālu izmanto. Kad nav manevru luksoforu vai tie nedarbojas, manevrus stacijā drīkst organizēt ar rokas signālu rādīšanu. Manevru signālu redzamība nedrīkst būt mazāka par 200 m. Kad lokomotīves vadītājs ir uztvēris viņam raidīto manevru signālu, viņš ar lokomotīves svilpi atkārto uztverto signālu. Katram manevru signālam atbilst savs skaņas signāls, ko kombinē no īsām un garām atbilstoša daudzuma skaņām.

Manevru lokomotīvi aprīko ar ierīcēm vagonu atkabināšanai no mašīnista kabīnes, Manevru lokomotīvi, kuru vada viens pats mašīnists bez palīga aprīko ar divām vadības pultīm - katram virzienam savu pulti.

Galvenās manevru darbam izvirzītās prasības ir obligāta kustības drošības nodrošināšana, kravu un ritošā sastāva saglabāšana. Ritošā sastāva pārvietošanos no viena ceļa uz otru ar virziena maiņu sauc par manevru reisu, bet šī reisa laikā pārvietojoties tikai vienā virzienā - par pusreisu.

Maksimālie manevrēšanas ātrumi

Vagonu atkabju sakabināšanas ātrums ar citiem vagoniem šķirošanas parkā vai manevrējot grūdieniem nav lielāks par 5 km/h.

Izpildot manevrus platsliežu ceļā TEN aizliedz pārsniegt šādus ātrumus: 60 km/h vilces līdzeklim, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī vilces līdzeklim bez vagoniem; 40 km/h vilces līdzeklim, kas velk vagonus pa brīviem ceļiem; 25 km/h vilces līdzeklim, kas stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem; 15 km/h, manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar 4., 5. un 6.pakāpes sānu vai apakšējā negabarīta kravām, vai uz ceļiem, kur atrodas vagoni ar 1.klases bīstamo kravu; 3 km/h vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem), kas tuvojas vagoniem.

Ierobežojošā ātruma paredzēšanā būtisks ir arī ātrums pa pārmiju pārvedu sakopojumu, jo manevri parasti notiek sadales punkta kaklenī. Visbiežāk manevri platsliežu dzelzceļa tīklā notiek pa vienkāršajām pārmijām ar krusteņa marku 1/9 un sliežu tipu - ≥50 kg/m. Tāpat diezgan izplatītas var būt pārmijas 1/11 ar sliežu tipu 60 kg/m un smagāku. TEN platsliežu ceļā neatļauj pārsniegt ātrumu pa pārmijām sānu virzienā: 25 km/h pasažieru vilcieniem, ja pārmija ir ar 1/9 markas krusteni; 40 km/h, ja pārmija ir ar 1/11 markas vai stāvāku krusteni; 50 km/h, ja pārmija ir no R–65 vai 60E1 tipa sliedēm ar 1/11 markas krusteni.

Iecirkni norobežojošā tehniskā stacija

Iecirkņus norobežojošās tehniskās stacijas galvenais darbs ir tranzītvilcienu apstrāde. Vēl šajās stacijās izpilda iecirkņa un savācējvilcienu formēšanu un izformēšanu, lokomotīvju un brigāžu maiņu, ritošā sastāva tehnisko apkopi, kravas un pasažieru operācijas. Var formēt arī caurbraucošos vilcienus (divus un vairākus iecirkņus). Šo operāciju izpildei ir jābūt atbilstošam ceļu izvērsumam stacijā un tehniskajām iekārtām. Ceļus dala parkos. Stacijās ir 1 - 2 pieņemšanas - nosūtīšanas parki, šķirošanas parks (ar uzkalnu vai puskalnu). Kopējais ceļu skaits sasniedz 20 un vairāk. Starp parkiem atrodas gaitas ceļš lokomotīvju nosūtīšanai uz depo. Šķirošanas iekārtas ir ar profilētiem izvilcējceļiem, uzkalniņiem ar mazu jaudu vai puskalniņiem. Atkarībā no savstarpējā galveno parku izvietojuma stacijas iedala šķērstipa, garentipa vai pusgarentipa. Šķērstipa stacijās priekšrocība ir mazāks lokomotīvju noskrējiens, nomainot tranzītvilcienu lokomotīves.

Tranzītvilcienu pārstrāde

Tranzītvilcieni ir vilcieni, kas šķērso staciju bez pārstrādes vai tikai ar daļēju pārstrādi. Tranzītvilcienus pieņem pieņemšanas - nosūtīšanas parkos vai speciālos tranzītparkos uz speciāliem ceļiem, kas nodrošina ātru lokomotīvju nomaiņu. Pirms transzītvilciena pienākšanas bez pārstrādes, stacijas dežurants saņem no vilcienu dispečera informāciju par vilciena numuru, pienākšanas laiku u.c. ziņas. Tad dežurants nodod ziņas stacijas tehnoloģiskajam centram par nepieciešamību kārtot tranzītvilciena dokumentus. Lokomotīves bribāde papīra formas dokumentus pienākot parkā nodod stacijas tehnoloģiskā centra darbiniekam. P.s. pašlaik dzelzceļi veic darbus pie dokumentu aprites tikai digitālajā vidē.

Stacijā nepieciešamajā apjomā veic tehnisko apkopi un komercapskati, bezatkabju remontu un komercbojājumu novēršanu, lokomotīves un lokomotīvju brigāžu maiņu, braukšanas dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu. Astes signālu uzstādīšanu un noņemšanu. Vilcienus sagaida vagonu saimniecības darbinieki iespējamo komercbojājumu pamanīšanai un novēršanai. Pēc vilciena apstāšanās vilcienu nostiprina ar bremžu kurpēm saskaņā ar stacijas TRA, lokomotīvi atkabina un sastāvu noteiktā kārtībā ierobežo. Viena tehniskās apskates brigāde (tā saukta automātiķu brigāde) savieno bremžu maģistrāli un veic maģistrāles pārbaudi, bet nepieciešamības gadījumā arī pilno bremžu pārbaudi.

Vidējais vilciena apstrādes laiks $t_{aps}={\tau \cdot {\bar {m_{k}}} \over x}+\propto \cdot t_{rem}+a$, kur $\tau$ - viena vagona apskates laiks, min; ${\bar {m_{k}}}$ - kravas vilciena sastāva vidējais vagonu skaits, vag.; $\propto$ - statistiskā sastāvu daļa, kura prasa darbietilpīgu bezatkabes remontu; $t_{rem}$- darbietilpīgajam bezatkabes remontam patērētais laiks, min; a - laiks noslēguma operācijām un remontam, min.

Vienlaicīgi ar tehnisko apkopi notiek komercapkalpe un komercbojājumu labošanas darbi. Par komercapskates rezultātiem pieņēmējs ziņo stacijas dežurantam un noformē ierakstu komercapskates grāmatā.

Ja nepieciešama vagonu atkabināšana, tos atkabina un sastāda vispārējas formas aktu. Atkabinot - piekabinot vagonus stacijas tehnoloģiskā centra operators noņem vai papildina pārvadājumu dokumentus, izmaina natūrlapu, iespiež stacijas zīmogu un no jauna konvertē dokumentu pirms nosūtīšanas vai arī izsniedz dokumentu paketi pret parakstu grāmatā vai uz natūrlapas kopijas, kura glabājas pie operatora. Pēc lokomotīves piekabināšanas veic automātisko bremžu pārbaudi, noformē bremžu izziņu, ko nodod lokomotīves brigādei.

Minimālais laiks viena tranzītvilciena apstrādei ar unificēto garumu 57 (t.i. 57*14 = 798 m) nosacītie vagoni sastāda aptuveni: 30 min, ja veic lokomotīves nomaiņu un aptuveni 15 min, ja ar to pašu lokomotīvi tranzītvilciens dodas tālāk, nemainot lokomotīves brigādi. Tehniskā ziņā sliktāk aprīkotās stacijās un ar mazāku tehniskā personāla sastāvu šis laiks būs ilgāks.

Vilcienu aprstrāde un formēšana

Formēšanu veic iecirkņa un savācējvilcieniem. Bet piekabināt vai atkabināt atsevišķus vagonus var arī tranzītvilcieniem.

Par vilcieniem, kuri pienāk stacijā uz izformēšanu, iepriekš stacija saņem telegrammu natūrlapas veidā, uz kuras pamata stacijas tehnoloģiskajā centrā sastāda šķirošanas lapu, kurā ieraksta katras atkabes ceļa numuru, vagonu skaitu atkabē, atzīmē atkabes ar bīstamām kravām, atkabes ar pavadoņiem u.c. informāciju. Šķirošanas lapu nodod sastādītājiem un parka dežurantam tehniskās apkopes un kustības ātruma regulētājiem (bremžu kurpju licējiem). Vilciena pienākšanas brīdī vagonu numurus noraksta, dažās stacijās to dara automātiski ar vagonu numuru skeneri, neapturot vilcienu. Pēc vagonu salīdzināšanas pārbauda telegrammas natūrlapu ar fakstisko vilciena vagonu sastāvu. Tām jābūt pilnīgi vienādām, lai savlaicīgi saplānotu atkabju šķirošanu. Pēc vilciena pieņemšanas izpilda šādas operācijas: nodod braukšanas dokumentus stacijas tehnoloģiskajam centram; lokomotīvi atkabina no sastāva, nostiprina ar bremžu kurpēm un noteiktajā kārtībā norobežo sastāvu. Ja ir nepieciešams, šķirošanas lapu pārformē un tālāk nodod šķirošanas izpildītājiem.

Šķirošanas stacijas (šķirotavas) darba tehnoloģija

Pamatraksts: Šķirošanas stacija

Šķirotavas ir paredzētas kravas vilcienu formēšanai vai izformēšanai, vagonu šķirošanai pa maršrutiem. Šķirotavas izvieto lielos vagonsūtījumu rašanās un saņemšanas centros vai to tiešā tuvumā. Šķirotavās, kā pieminēts iepriekš, apstrādā tranzītvilcienus ar un bez pārstrādes un vietējos vilcienus. Šķirotavas stacijā ir 3 - 6 parki. To ceļu skaits ir atkarīgs no darba apjoma. Ceļu skaits var būt no 30 - 100 ceļi. Vilcienu formēšanai - izformēšanai šķirotavās ir mehanizēti un automatizēti šķirošanas uzkalni, kas var būt lielas, vidējas un mazas jaudas. Uzkalni ar lielu jaudu pārstrādā vairāk nekā 5000 vagonu diennaktī un zem šādiem uzkalniņiem ir vairāk nekā 30 šķirošanas parka ceļi. Vidējas jaudas uzkalniņš pārstrādā no 2000 - 5000 vagonu diennaktī. Uzkalniņi ar mazu jaudu pārstrādā sākot no 250 vagoniem diennaktī. Šķirotava Rīgā pēc uzkalna šķirošanas ceļu skaita ir vidējas jaudas (26 šķirošanas ceļi). Šķirošanas stacijas tās tiešā tuvumā rada lielu trokšņu piesārņojumu, bet uz augstceltnēm augšējos stāvos arī sajūtamas seismiskās vibrācijas.

Šķirošanas stacijas var būt vienpusējas un divpusējas. Vienpusējās ir viens šķirošanas parks, kura pieņemšanas parkā pieņem izformējamos kravas vilcienus no visiem stacijā pienākošajiem virzieniem. Divpusējās ir divi šķirošanas un pieņemšanas parki, kuri katrs pieņem sava virziena pienākošos virzienus un tos sašķiro katru savā šķirošanas parkā (katram parkam ir savs uzkalns). Latvijā nav divpusējo šķirošanas staciju. Tranzītvilcienus pieņemšanas parkā izformēšanai nepieņem. Tos uzreiz novirza vai nu uz nosūtīšanas parku vai speciālo tranzītvilcienu parku.