Jelgavas Universitāte

Vikipēdijas lapa
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas.

Jelgavas Universitāte (latīņu: Universitas Mitaviensis) bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā. Pēc galma apvērsuma Pēterburgā jaunais ķeizars Aleksandrs I 1801. gada jūnijā šo likumu atcēla.[1] Par Baltijas provinču universitāti kļuva Tērbatas Universitāte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par Pētera akadēmijas dibināšanu.[2] Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas un inkorporācijas 1795. gadā Jelgava kļuva par Jelgavas vietniecības, tad par Kurzemes guberņas galvaspilsētu. Pētera akadēmiju pārdēvēja par Jelgavas akadēmisko ģimnāziju (latīņu: Gymnasium academicum Mitaviensis). Lai pārtrauku Baltijas provinču jauniešu studēšanu ārzemēs, ķeizariene Katrīna II uzdeva pirmajam Kurzemes ģenerālgubernatoram Pēterim Pālenam izstrādāt priekšlikumus akadēmijas pārvēršanai par universitāti.

Otrās koalīcijas kara laikā sakāves kaujā pie Cīrihes Krievijas Impērija 1799. gada septembrī bija spiesta izstāties no koalīcijas pret Franciju. 1800. gada 25. decembrī ķeizars Pāvils I deva rīkojumu Senātam pārveidot Jelgavas akadēmiju par universitāti, par atklāšanas datumu nozīmējot 1801. gada 29. jūniju. Tomēr pēc Pāvila I noslepkavošanas jaunais ķeizars Aleksandrs I 1801. gada 12. aprīļa rīkojumu noteica, ka Baltijas guberņām domātajai universitātei jāatrodas Tērbatā.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres. Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīgā, 2000. – 575 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lai neaizmirstam: Jelgavas Pētera akadēmija ir pirmā zinātniskā institūcija Latvijā Jānis Stradiņš, referāts LZA un Jelgavas muzeja rīkotajā starptautiskajā konferencē "Academia Petrina — 225"; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 380/383, 2000. gada 27. oktobrī
  2. Fundation des akademischen Gymanasiums in Mitau, vom 8 tem Junius 1775. Mitau: J. F. Stefenhagen, 1775, 15 lpp.
  3. Jānis Stradiņš. Augstākā izglītība Latvijas vēsturē. Akadēmisko rakstu krājums „Latvieši un Latvija” četros sējumos. IV sējums “Latvijas kultūra, izglītība, zinātne”. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2014