Vilis Stalažs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilis Stalažs
Vilis Stalažs.jpg
Ārlietu ministrijas sekretārs
Amatā
1939. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1907. gada 21. septembrī
Cēsis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1992. gada 16. februārī (84 gadu vecumā)
Naudītes pagasts
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Marta (dzimusi Sprince)
Profesija jurists, diplomāts, lauksaimnieks
Augstskola Latvijas Universitāte

Vilis Stalažs (1907—1992) bija latviešu jurists un diplomāts, vēlāk lauksaimnieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1907. gada 21. septembrī Cēsīs Pētera Stalaža ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās Krievijā, 1921. gadā beidza Aleksandrovas staņicas padomju darba skolu. Pēc atgriešanās Latvijā 1927. gadā beidza Cesvaines valsts vidusskolu un studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1927-1934). Studentu biedrības „Klints” vecbiedrs. Bija Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta kancelejas darbinieks (1934-1935), Ārlietu ministrijas Juridiskās nodaļas darbinieks (1936-1937), Varšavas sūtniecības III sekretārs, tad atašejs (1937-1939), beidzot Ārlietu ministrijas III sekretārs (1939-1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 27. jūnijā viņu iecēla par Ministru Prezidenta Kirhenšteina sekretāru, bet 1940. gada 24. jūlijā par Valsts kancelejas direktora v. i. arestētā Roberta Bulsona vietā.[1] Šo amatu viņš pildīja arī Latvijas PSR Tautas komisāru padomes laikā līdz 1940. gada septembrim. Izglītības Tautas komisariāta Augstskolu un zinātņu institūtu pārvaldes sekretārs (1940-1941). Vācu okupācijas laikā lauksaimnieks Vējavas pagastā un Liepājas apriņķa pārvaldes grāmatvedis.

Pēc Otrā pasaules kara beigām nokļuva PSRS filtrācijas nometnē, pēc atbrīvošanas bija Aisteres mašīnu un traktoru stacijas tehniskais vadītājs (1945), Jelgavas apriņķa Bēnes iecirkņa agronoms, kolhoza priekšsēdētājs Bukaišos, Lielauces mašīnu stacijas ekonomists (1946-1962), kolhoza „Penkule” agronoms (1962-1974).

Miris 1992. gada 16. februārī, apbedīts Naudītes pagasta Sējas kapos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]