Viljams Hārvijs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Viljams Hārvejs)
Viljams Hārvijs
William Harvey
Viljams Hārvijs
Personīgā informācija
Dzimis 1578. gada 1. aprīlī
Folkstona, Kenta, Karogs: Anglija Anglija
Miris 1657. gada 12. jūnijā (79 gadi)
Londona, Karogs: Anglija Anglija
Tautība anglis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Sv. Bartolomeja slimnīca Londonā,
Oksfordas Universitāte
Alma mater Kembridžas Universitāte,
Padujas Universitāte
Pasniedzēji Hieronims Fabrīcijs,
Čēzare Kremonīni
Sasniegumi, atklājumi lielais asinsrites loks

Viljams Hārvijs (angļu: William Harvey, dzimis 1578. gada 1. aprīlī, miris 1657. gada 12. jūnijā) bija angļu mediķis, kurš pirmais Rietumu pasaulē pamatā pareizi izskaidroja cilvēka asinsrites sistēmu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hārvijs dzimis Kentā, bagāta jomena, kurš nodarbojās ar Levantes tirdzniecību, ģimenē. Gāja skolā Kenterberijā, 1597. gadā Kembridžas Universitātē ieguva bakalaura grādu. Vēlāk skolojās Padujas Universitātē pie ievērojamā anatoma Hieronima Fabrīcija un filozofa Čēzares Kremonīni. Pēc mācībām Viljams Hārvijs atgriezās Anglijā. 1628. gadā viņš Frankfurtē pie Mainas publicēja traktātu Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus (Anatomiskie pētījumi par dzīvo būtņu sirds un asins kustību), kurā, pamatojoties uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, pierādīja, ka asinis ķermenī riņķo noslēgtā sistēmā.

Līdz Viljama Hārvija atklājumam valdošais bija sengrieķu ārsta Galēna un Aristoteļa uzskats, ka venozās asinis izstrādā aknas, bet arteriālās — sirds. Tās plūst virzienā uz ķermeni un tiek patērētas. XIII gadsimtā sīriešu zinātnieks Ibn Nafīss, bet XVI gadsimtā aragonietis Miguels Servets aprakstīja mazā asinsrites loka darbību, tomēr Ibn Nafīsa uzskati tika ignorēti, bet Serveta manuskripti bija nozaudēti. Hārvijs eksperimentāli pierādīja, ka, ja asinis rastos sirdī, tai būtu jāražo ap 200 kg asiņu dienā, kas nav ticams. Hārvijs tāpat parādīja, ka ir divi asinsrites loki — mazais un lielais.

Viljams Hārvijs bija karaļu Džeimsa I un Čārlza I mediķis.

Kaut arī Hārvija idejas daži ārsti kritizēja, visumā tās tika atzītas par pareizām jau viņa dzīves laikā, tomēr medicīnas praksē vēl aizvien bieži lietoja asins nolaišanu.

1646. gadā Hārvijs Kembridžā izdeva darbu Exercitationes duae de circulatione sanguinis (Divi pētījumi par asinsriti), bet 1651. gadā publicēja Exercitationes de generatione animalium (Pētījumi par dzīvnieku dzimšanu).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]