Viljams Hārvijs

Viljams Hārvijs William Harvey Personīgā informācija Dzimis 1578. gada 1. aprīlī Folkstona, Kenta, Anglija Miris 1657. gada 12. jūnijā (79 gadi) Londona, Anglija Tautība anglis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Darba vietas Sv. Bartolomeja slimnīca Londonā, Oksfordas Universitāte Alma mater Kembridžas Universitāte, Padujas Universitāte Pasniedzēji Hieronims Fabrīcijs, Čēzare Kremonīni Sasniegumi, atklājumi lielais asinsrites loks

Viljams Hārvijs (angļu: William Harvey, dzimis 1578. gada 1. aprīlī, miris 1657. gada 12. jūnijā) bija angļu mediķis, kurš pirmais Rietumu pasaulē pamatā pareizi izskaidroja cilvēka asinsrites sistēmu.

Biogrāfija

Hārvijs dzimis Kentā, bagāta jomena, kurš nodarbojās ar Levantes tirdzniecību, ģimenē. Gāja skolā Kenterberijā, 1597. gadā Kembridžas Universitātē ieguva bakalaura grādu. Vēlāk skolojās Padujas Universitātē pie ievērojamā anatoma Hieronima Fabrīcija un filozofa Čēzares Kremonīni. Pēc mācībām Viljams Hārvijs atgriezās Anglijā. 1628. gadā viņš Frankfurtē pie Mainas publicēja traktātu Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus (Anatomiskie pētījumi par dzīvo būtņu sirds un asins kustību), kurā, pamatojoties uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, pierādīja, ka asinis ķermenī riņķo noslēgtā sistēmā.

Līdz Viljama Hārvija atklājumam valdošais bija sengrieķu ārsta Galēna un Aristoteļa uzskats, ka venozās asinis izstrādā aknas, bet arteriālās — sirds. Tās plūst virzienā uz ķermeni un tiek patērētas. 13. gadsimtā sīriešu zinātnieks Ibn Nafīss, bet 16. gadsimtā aragonietis Migels Servets aprakstīja mazā asinsrites loka darbību, tomēr Ibn Nafīsa uzskati tika ignorēti, bet Serveta manuskripti bija nozaudēti. Hārvijs eksperimentāli pierādīja, ka, ja asinis rastos sirdī, tai būtu jāražo ap 200 kg asiņu dienā, kas nav ticams. Hārvijs tāpat parādīja, ka ir divi asinsrites loki — mazais un lielais.

Viljams Hārvijs bija karaļu Džeimsa I un Čārlza I mediķis.

Kaut arī Hārvija idejas daži ārsti kritizēja, visumā tās tika atzītas par pareizām jau viņa dzīves laikā, tomēr medicīnas praksē vēl aizvien bieži lietoja asins nolaišanu.

1646. gadā Hārvijs Kembridžā izdeva darbu Exercitationes duae de circulatione sanguinis (Divi pētījumi par asinsriti), bet 1651. gadā publicēja Exercitationes de generatione animalium (Pētījumi par dzīvnieku dzimšanu).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Hārvijs.
• "Anatomiskie pētījumi par dzīvo būtņu sirds un asins kustību" Arhivēts 2009. gada 14. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)