Vladimirs Lunskis
Izskats
Vladimirs Lunskis | |
---|---|
Dzimis |
1862. gadā Viļņa, Viļņas guberņa (tagad Lietuva) |
Miris |
1920. gadā Rīga, Latvija |
Nozares | arhitektūra |
Mākslas virziens | eklektisms |
Vladimirs Lunskis (krievu: Владимир Иванович Лунский, 1862–1920) bija poļu izcelsmes Vidzemes guberņas arhitekts (1892—1905).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1862. gadā Jana Lunska ģimenē Viļņā vai Lomžā.[1] Studēja Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā Pēterburgā. 1892. gadā kļuva par Vidzemes guberņas arhitektu. Miris 1920. gadā Rīgā, apglabāts Rīgas Ivana kapos.
Projektētās ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jelgavas Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca (храм во имя Успения Пресвятой Богородицы, 1887–1889)
- Ķemeru Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (храм Петра и Павла, 1892–1893)
- Tērbatas tiesas nams (1892–1894), vēlāk Igaunijas Nacionālā muzeja ēka
- Elizabetes iela 11, Rīga (1897)
- Lohusū pareizticīgo baznīca (Храм Богоявления Господня, 1897–1898)
- Valkas pareizticīgo baznīca (1897–1898)
- Tenasilmas pareizticīgo baznīca (1897–1898)
- Kohilas pareizticīgo baznīca (1899–1900)
- Tapas pareizticīgo baznīca (1902–1904)
- Pērnavas pareizticīgo baznīca (1902–1904)
- Jāmas pareizticīgo baznīca (1904)
- Tērbatas Sv. Aleksandra pareizticīgo baznīca (1914–1918)
-
Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca Jelgavā
-
Ķemeru pareizticīgo baznīca
-
Elizabetes iela 11, Rīga
-
Tērbatas tiesas nams
-
Lohusū pareizticīgo baznīca
-
Valkas pareizticīgo baznīca
-
Tenasilmas pareizticīgo baznīca
-
Kohilas pareizticīgo baznīca
-
Tapas pareizticīgo baznīca
-
Pērnavas pareizticīgo baznīca
-
Tērbatas Sv. Aleksandra pareizticīgo baznīca