Elizabetes iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Elizabetes iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Elizabetes iela
Elizabetes iela
Ielas novietojums Rīgā
Riga Elizabetes iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons, Latgales priekšpilsēta
Apkaime Centrs, Avoti, Maskavas forštate
Garums 2015 m
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 20. 37. 41. 53.
Trolejbuss 11. 18. 22. 23.
Elizabetes iela Vikikrātuvē

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar Eksporta ielu un beidzas pie krustojuma ar Satekles ielu. Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no Eksporta ielas uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām:

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidota 1812. gada kara laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu Krievijas imperatora Aleksandra I sievai Elizabetei (Bādenes princesei Luīzei) par Elizabetes ielu (vācu: Elisabethstraße, krievu: Елизаветинская улица). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā iela tika pārdēvēta par Kirova ielu (улица Кирова), vācu okupācijas laikā to pārdēvēja Livonijas mestra Pletenberga vārdā par Voltera fon Pletenberga loku (Wolter von Plettenberg Ring), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.[1]

"Rīgas brodvejs"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gados Elizabetes iela starp Valdemāra un Tērbatas ielām izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par "Rīgas Brodveju". Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “Splendid Palace” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi[2].”

20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par Soldaten Kino. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”.

Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns "Esplanāde", kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Dancing Palace, kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss. 1928. gadā ēkā ierīkoja kabarē teātri "Bonzo". 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava. 1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca.

1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris "Maska", 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts F. Skujiņš blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra Splendid Palace projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”.

Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta A. Klinklāva projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.[3]

Senu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. citariga.lv
  2. Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.– 132. lpp.
  3. Rīgas Brodveja Vita Banga, “Studija”