Pāriet uz saturu

Elizabetes iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Elizabetes iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Elizabetes iela
Elizabetes iela
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons, Latgales priekšpilsēta
Apkaime Centrs, Avoti, Latgales apkaime
Garums 2015 m
Joslu skaits 1-3
Segums asfalts
Celtnes Splendid Palace
Sabiedriskais transports
Autobuss 20., 37., 41., 53.
Trolejbuss 11., 18., 22., 23.
Elizabetes iela Vikikrātuvē

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar Eksporta ielu un beidzas krustojumā ar Kļavu ielu pie dzelzceļa uzbēruma. Gandrīz visā garumā Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no Pulkveža Brieža ielas uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri, tā klāta ar asfalta segumu.

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām:

Nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.

Izveidota 1812. gada kara laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I sievai Elizabetei (Bādenes princesei Luīzei) par Elizabetes ielu (vācu: Elisabethstraße, krievu: Елизаветинская улица). Sākotnēji Elizabetes iela sākās no krustojuma ar Ganību dambi, tālāk gar Strēlnieku dārzu tā turpinājās kā 1. Ķeizara dārza iela (1. Kaiserliche Garten Strasse).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā iela tika pārdēvēta par Kirova ielu (улица Кирова), vācu okupācijas laikā to pārdēvēja Livonijas mestra Pletenberga vārdā par Voltera fon Pletenberga loku (Wolter von Plettenberg Ring), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.[1]

"Rīgas brodvejs"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad Splendid Palace) Elizabetes ielā 61 (1915).
Elizabetes iela starp Kr. Valdemāra un Brīvības ielām (Rīgas Brodvejs, 1928).

1920. gados Elizabetes iela starp Valdemāra un Tērbatas ielām izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par "Rīgas Brodveju". Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “Splendid Palace” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi.[2]

20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par Soldaten Kino. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”.

Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns "Esplanāde", kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Vērmaņu nams, kurā līdz 1909. gadam darbojās Jastržembskas sieviešu ģimnāzija. Pēc pirmā pasaules kara ēkā iekārtoja deju klubu Dancing Palace, kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss, bet 1928. gadā ēkā ierīkoja kabarē teātri "Bonzo". 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava. 1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca.

1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris "Maska", 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts Frīdrihs Skujiņš blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra Splendid Palace projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”.

Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta A. Klinklāva projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.[3]

Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas (ap 1930). Tagadējā Pasaules Tidzniecības centra vieta.
Elizabetes iela pie Strēlnieku dārza (pēc 1900).

Ievērojamas ēkas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepāra numuri (kreisā puse)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāra numuri (labā puse)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām. Pa kreisi Strēlnieku dārzs
    Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām. Pa kreisi Strēlnieku dārzs
  • Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (von Ertzdorff-Kupffer Haus, 1898) Elizabetes ielā 7
    Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (von Ertzdorff-Kupffer Haus, 1898) Elizabetes ielā 7
  • Ķeizardārza (Kaisergartenstrasse) un Elizabetes ielas stūris
    Ķeizardārza (Kaisergartenstrasse) un Elizabetes ielas stūris
  • Elizabetes ielas krustojums ar Totlēbena bulvāri (ap 1910)
    Elizabetes ielas krustojums ar Totlēbena bulvāri (ap 1910)
  • Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930)
    Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930)
  • Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse)
    Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse)
  • Elizabetes iela 20 (1928)
    Elizabetes iela 20 (1928)
  • Elizabetes un Baznīcas ielu stūris (pirms 1940)
    Elizabetes un Baznīcas ielu stūris (pirms 1940)
  • Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta)
    Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta)
  • Restorāns "Esplanāde" Elizabetes ielā 53
    Restorāns "Esplanāde" Elizabetes ielā 53
  • Elizabetes ielas krustojums ar Aleksandra ielu pēc 1901. gada
    Elizabetes ielas krustojums ar Aleksandra ielu pēc 1901. gada
  • Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934)
    Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934)
  • Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām (ap 1900)
    Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām (ap 1900)
  • Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā
    Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. janvārī. Skatīts: 2014. gada 11. oktobrī.
  2. ↑ Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.— 132. lpp.
  3. ↑ Rīgas Brodveja Vita Banga, “Studija”
Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E
E
Ē

Koordinātas: 56°57′18″N 24°07′00″E / 56.9551°N 24.1166°E / 56.9551; 24.1166

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elizabetes_iela_(Rīga)&oldid=4103859"