Pāriet uz saturu

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens

Vikipēdijas lapa
Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens
Portrets no Broces kolekcijas
Dzimis 1740. gada 8. oktobrī
Tallina, Igaunijas guberņa (tagad — Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1784. gada 3. jūlijā
Valka, Vidzemes guberņa (tagad — Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nozares glezniecība

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (vācu: Woldemar Dietrich von Budberg-Bönninghausen, 1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.

Dzimis Tallinā 1740. gada 8. oktobrī Turaidas un Tirzas muižnieka Oto Frīdriha fon Budberga-Benninghauzena un viņa sievas Barbaras Vilhelmīnes, dzimušas fon Cimmermanes, ģimenē. Mācījas privāti pie Rīgas Domskolas rektora Johana Gothelfa Lindnera (1754-1757), pēc tam studēja Strasbūrā (1757), ceļoja pa Eiropas valstīm, Leipcigā un Drēzdenē apguva gleznotāja arodu.

1764. gadā viņš salaulājās ar Ropažu muižas īpašnieka meitu Sofiju Elizabeti Terēziju fon Kampenhauzenu (1748-1805). 1765. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Strazdumuižā pie Juglas ezera un Ķieģeļu muižā (Kegeln). 1783. gadā viņu ievēlēja par Valkas apriņķa maršalu, bija Tirzas muižas mantinieks (1784).[1]

Miris Valkā 1784. gada 3. jūlijā. Apglabāts Ropažu muižas kapličā, ko viņš bija projektējis savam sievastēvam.[2]