Tirzas viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tirzas muiža)
Jump to navigation Jump to search
Tirzas muižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999).

Tirzas viduslaiku pilsmuiža (latīņu: curia Tirsen, vācu: Hof und Gut Tyrsenn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15. gadsimtā būvēta pilsmuiža Tirzas upes kreisajā krastā. Livonijas kara laikā 1559. gada janvārī pie pilsmuižas notika Tirzas kauja, kurā Rīgas arhibīskapa vasaļu karaspēks cieta sakāvi.[1] Uz vecās pils pamatiem uzcelts Tirzas muižas kungu nams, kas mūsdienās pamests.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas piederēja Bērzaunes pilī mītošajai Tīzenhauzenu dzimtai. Muižas pils celšanas gads nav zināms, bet 1461. gadā pieminēts ceļš uz Tirzu (Weg nach Tyrzen). 1471. gadā Bartolomejs no Tīzenhauzenas Tirzas muižu (hoff tor Tyrsen) ieķīlāja Pēterim Tūvem, bet 1497. gadā rakstos pieminēts Tirzas pagasts (Tirsesche Pagast).

1522. gadā Tirzas muižu (Hof und Gut Tyrsenn) ieguva Fabiāns Tīzenhauzens, 1558. gadā muižu mantoja viņa dēls Kārlis. Pēc Livonijas kara Stefans Batorijs atjaunoja Tīzenhauzenu tiesības uz Tirzu, kas atradās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Zviedru Vidzemes laikā 1628. gadā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs to piešķīra Ādamam Feliceram. No 1747. gada muiža piederēja Turaidas muižas īpašniekam Oto Frīdriham fon Budbergam (Budberg zu Treyden), īslaicīgi viņa dēlam gleznotājam Voldemāram fon Budbergam, no 1784. gada Kārlim Ernestam fon Keimernam (von Ceumern).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tirzas muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 27. oktobrī.
  2. «Tirzas pils (drupas)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 27. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°8′42″N 26°26′28″E / 57.14500°N 26.44111°E / 57.14500; 26.44111