Pazīstams ar folkloras pārtveri profesionālajā mūzikā, apdarinājis 200 latviešu tautas dziesmas solo balsij un klavierēm. Tautas mūzikas skaņkārtu un metrikas īpatnības ir organiski iekausējis sava laika modernajās koncertmūzikas formās.[4]
Dzimis 1906. gada 25. septembrī Rīgā komponista Emīla Dārziņa ģimenē.
1929. gadā beidza Latvijas KonservatorijasJāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi, noslēguma aktā atskaņodams savu 1. klavierkoncertu. 1934. gadā beidza konservatorijas Nadeždas Kārkliņas klavieru klasi.[1] 1933. gadā debitēja VIII Dziesmu svētkos, kur svētku kompozīciju konkursā ieguva četras godalgas par tautasdziesmu apdarēm korim.
Strādāja vairākos laikrakstos par mūzikas kritiķi, tai skaitā "Latvis", "Rīts", "Tēvija".[1] Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja Eslingenē, pēc sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi ASV.[1] Tur laikā no 1950. līdz 1955. gadam bija Spokanas konservatorijas pedagogs.[1] Tāpat strādāja Vašingtonas Universitātes mūzikas skolā, diriģēja Amerikas baznīcu korus.[3]
Dārziņš V. Tautas dziesmas balsis // Latvietis. - 1965., #29. - 287. - 292. lpp.
Dārziņš V. Latvju tautas melodiju veidi un īpatnības // Latviešu tautas dziesmas. Chansons populaires lettonnes, 11. sēj. Kopenhāgena: Imantas apgāds, 1956, 577–613 lpp.
Bērziņa V. Varbūt pienācis Volfganga Dārziņa laiks // Literatūra un Māksla. - 1986., 26. sept. - 6. lpp.
Jeger - Freimane P. [par V. Dārziņu] // Es atgriežos pie sevis. - Bruklina, 1966., 37. - 53. lpp.
Johansons A. [par V. Dārziņu] // Rīgas svārki mugurā. - Stokholma, 1966., - 88. - 92. lpp.
Kašēna - Bumbiere S. J. Vītola un V. Dārziņa t. dz. krājumu salīdzīnājums. Bak. darbs. - R. , 1996. Krasinska L. [V. Dārziņa 2. klavierkoncerts] // Latviešu simfoniskā mūzika 20. gs. 20. - 30. g. , R. , 1983., 122. lpp.
Krasinska L. [V. Dārziņa Latvju deju svīta] // Latviešu simf. mūzika 20. gs. 20. - 30. g. - R. , 1983., 46. lpp.
Krolls O. [par V. Dārziņu] // Aiz zelta priekškara. - Čikāga, 1966., 31. - 41. lpp. , foto.
