Volfgangs Dārziņš

Vikipēdijas lapa
Volfgangs Dārziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 25. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1962. gada 24. jūnijā (55 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sietla, Vašingtona, ASV
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija
Skolotāji Jāzeps Vītols, Nadežda Kārkliņa

Volfgangs Dārziņš (dzimis 1906. gada 25. septembrī[1][2] vai pēc citiem avotiem 25. novembrī,[3] miris 1962. gada 24. jūnijā) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas kritiķis.

Pazīstams ar folkloras pārtveri profesionālajā mūzikā, apdarinājis 200 latviešu tautas dziesmas solo balsij un klavierēm. Tautas mūzikas skaņkārtu un metrikas īpatnības ir organiski iekausējis sava laika modernajās koncertmūzikas formās.[4]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gada 25. septembrī Rīgā komponista Emīla Dārziņa ģimenē. 1929. gadā beidza Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi, noslēguma aktā atskaņodams savu 1. klavierkoncertu. 1934. gadā beidza konservatorijas Nadeždas Kārkliņas klavieru klasi.[1] 1933. gadā debitēja VIII Dziesmu svētkos, kur svētku kompozīciju konkursā ieguva četras godalgas par tautasdziesmu apdarēm korim.

Strādāja vairākos laikrakstos par mūzikas kritiķi, tai skaitā "Latvis", "Rīts", "Tēvija".[1] Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja Eslingenē, pēc sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi ASV.[1] Tur laikā no 1950. līdz 1955. gadam bija Spokanas konservatorijas pedagogs.[1] Tāpat strādāja Vašingtonas Universitātes mūzikas skolā, diriģēja Amerikas baznīcu korus.[3]

Miris Sietlā 1962. gada 24. jūnijā.

Bija precējies ar gleznotāju Annu Dārziņu.[1]

Muzikālie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Latvju deju svīta" simfoniskajam orķestrim,
  • 9 Latviešu tautas dziesmas simfoniskajam orķestrim,
  • 2 klavierkoncerti (I - 1934., II - 1939).

Vokālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20 tautasdziesmu apdares jauktajam korim a cappella,
  • 2 kora dziesmas ("Birzēm rotāts Gaiziņš"),
  • viena tautasdziesmu apdare sieviešu korim a cappella,
  • 300 tautasdziesmu apdares solo balsij ar klavierēm (izdotas četrās burtnīcās A. Kalnāja apgādā Čikāgā).

Instrumentālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8 Mazas svītas klavierēm,
  • "Spēlējiet, pirkstiņi" - skaņdarbi bērniem divās burtnīcās,
  • 2 sonātes, Triade de preludes, Trittico barbaro,
  • Variācijas par oriģināltēmām.

Vokāli instrumentālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Poēma "Daugavas viļņi" jauktam korim, baritonam un simfoniskajam orķestrim.

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dārziņš V. Tautas dziesmas balsis // Latvietis. - 1965., #29. - 287. - 292. lpp.
  • Dārziņš V. Latvju tautas melodiju veidi un īpatnības // Latviešu tautas dziesmas. Chansons populaires lettonnes, 11. sēj. Kopenhāgena: Imantas apgāds, 1956, 577–613 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bērziņa V. Varbūt pienācis Volfganga Dārziņa laiks // Literatūra un Māksla. - 1986., 26. sept. - 6. lpp.
  • Jeger - Freimane P. [par V. Dārziņu] // Es atgriežos pie sevis. - Bruklina, 1966., 37. - 53. lpp.
  • Johansons A. [par V. Dārziņu] // Rīgas svārki mugurā. - Stokholma, 1966., - 88. - 92. lpp.
  • Kašēna - Bumbiere S. J. Vītola un V. Dārziņa t. dz. krājumu salīdzīnājums. Bak. darbs. - R. , 1996. Krasinska L. [V. Dārziņa 2. klavierkoncerts] // Latviešu simfoniskā mūzika 20. gs. 20. - 30. g. , R. , 1983., 122. lpp.
  • Krasinska L. [V. Dārziņa Latvju deju svīta] // Latviešu simf. mūzika 20. gs. 20. - 30. g. - R. , 1983., 46. lpp.
  • Krolls O. [par V. Dārziņu] // Aiz zelta priekškara. - Čikāga, 1966., 31. - 41. lpp. , foto.
  • Lesiņš K. Volfganga Dārziņa skanīgais mantojums // Latvju Mūzika, 1973., #6. - 523. - 542. lpp.
  • Mikelsone A. V. Dārziņš - J. Vītola skolnieks - mūzikas kritiķis, komponists. Dipl. darbs. Zin. vad. Dz. Kļaviņš. - R. , 1984. (sk. LMA bibl.)
  • Pizika A. V. Dārziņš. 1906. - 1963. Dipl. darbs. - R. , 1988. (sk. LMA bibl.).
  • Poruks J. Volfgangs Dārziņš // Ciemošanās. - Stokholma, 1963., 184. - 203. lpp.
  • Pundurs A. Volfgangs Dārziņš // Ārzemju latviešu komponistu kora dziesmu izlase. - R. , 1992., 142. - 143. lpp.
  • Sakss I. Volfgangs Dārziņš // Kontrapunkts, #13. - 20. - 21. lpp.
  • Vītoliņš J. Volfgangs Dārziņš // Latvju skaņumākslinieku portrejas. - R. , 1930., 69. lpp.
  • Volfganga Dārziņa nekrologs // Latvju Mūzika, 1966., #1. - 73. lpp.
  • Zariņš M. Volfgangu Dārziņu atceroties // Literatūra un Māksla. - 1986., 12. sept. - 11. lpp.
  • Zemzaris I. Dziesmām rotāts Gaiziņš [Skice par V. Dārziņa ciklu "200 t. dz. "] // Literatūra un Māksla. - 1993., 12. nov. - 8. lpp.
  • Zemzaris I. Volfgangs Dārziņš // Literatūra. Māksla. Mēs. - 1996., 3. /10. okt. - 4. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 128. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Wolfgang Darzins». Music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
  3. 3,0 3,1 «LMIC informācija». Lmic.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
  4. «Oļģerta Grāvīša citāts no www.lmic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 1. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]