Volkswagen

Volkswagen
Volkswagen
	Logotips kopš 2019. gada
	Koģenerācijas stacija
Tips	zīmols
Darbības joma	Autobūve
Dibināts	1937. gada 28. maijā
Dibinātājs	Vācu Darbaspēka Fronte
Galvenais birojs	Volfsburga, Vācija
Darbības zona	Globāli
Galvenās personas	Ralfs Brandšteters (CEO, Volkswagen); Tomass Šēfers (CEO, Volkswagen Passenger Cars)
Mātes uzņēmums	Volkswagen Group
Tīmekļa vietne	volkswagen.com

Volkswagen (abreviatūra — VW) ir Volkswagen Group piederoša automobiļu marka.

Vēsture

Volkswagen ideja dzima 1933. gada rudenī vienā no Berlīnes viesnīcas Kaiserhof zālēm. Tur satikās Ādolfs Hitlers, Jakobs Verlins, Daimler-Benz pārstāvis, Roberts Lejs, Vācu Darbaspēka Frontes vadonis un Ferdinands Porše. Hitlers izvirzīja prasību izveidot vācu tautai uzticamu automobili, kas nebūtu dārgāks par 1000 reihsmarkām. Vēl, automobilis ir jāražo jaunā, jauno Vāciju apzīmējošā rūpnīcā. Uz lapiņas viņš uzskicēja metu, apzīmēja programmas pamata punktus un lūdza nosaukt konstruktora vārdu, kurš būs atbildīgs par valsts pasūtījuma izpildi. Jakobs Verlins piedāvāja Ferdinanda Poršes kandidatūru. Nākamo automobili nodēvēja par Volks-Wagen — ‘tautas automobilis’.

1934. gada 17. janvārī Ferdinands Porše nosūtīja "tautas automobiļa" prototipa rasējumus, kas tika izveidots uz agrāk izstrādātā Porsche Typ 60 bāzes, uz Vācijas Reihskanceleju.

1934. gada jūnijā tika parakstīts līgums starp Vācijas automobiļu asociāciju (vācu: Reichsverband der Automobilindustrie) un Dr. Ing. h.c. F. Porsche GmbH — Ferdinanda Poršes uzņēmumu par "tautas automobiļa" trīs prototipu izstrādi. Izstrādei tika doti desmit mēneši. Par pamata prasībām tika izvirzītas šādas lietas: piecas sēdvietas, ass riteņu platums — 1200 mm, attālums starp asīm — 2500 mm, maksimālā jauda — 26 ZS, maksimālais griezes moments — 3500 apgr/min, pašmasa — 650 kg, pārdošanas cena — 1550 reihsmarkas, maksimālais ātrums — 100 km/h, maksimālais pacelšanās leņķis — 30 %, vidējais degvielas patēriņš — 8 litri uz 100 km.

Neskatoties uz jau esošo konstrukciju un pieredzi, darba termiņš ievilkās līdz diviem gadiem. Prototipi bija gatavi tikai 1936. gada septembrī: divdurvju V1, kabriolets V2 (pēc Hitlera pasūtījuma) un četrdurvju V3. Pēc 50 tūkstošiem pārbaudes brauciena kilometru automobiļiem nebija būtisku trūkumu, un Porše dabūja pasūtījumu nākamajiem 30 prototipiem, kas tika saražoti Daimler-Benz rūpnīcā. Jauno prototipu testēšanu piesprieda Vācijas darba frontei (vācu: Deutsche Arbeitsfront). Par testu kontrolēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu bija jālemj SS.

1937. gada 28. maijā tika dibināts uzņēmums Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens GmbH, kas 1938. gada 16. septembrī tika pārdēvēts par Volkswagenwerk GmbH.

1938. gada 26. maijā tika ielikts pirmais pamatakmens Volkswagen rūpnīcai netālu no Falerslībenas. Svinīgajā runā Hitlers paziņoja jaunā automobiļa nosaukumu — KdF-Wagen, kas šādi nosaukts par godu nacistiskajai sabiedriskajai organizācijai (vācu: Kraft durch Freude) par aptuveni 50 miljonu reihsmarku ieguldīšanu rūpnīcas tapšanā. Tajā pašā gadā tika uzsākta rūpnīcā strādājošo ļaužu pilsētiņas būvniecība (vācu: Stadt des KdF-Wagens). Neskanīgā nosaukuma dēļ pilsēta tika pārdēvēta par Volfsburgu.

1939. gadā rūpnīcas spēju demonstrācijas nolūkā tika izlaisti divi modeļi: V38s ("izmēģinājuma modelis") un V39s ("demonstrāciju modelis"). Tiem jau bija zīmīgas konstrukcijas izmaiņas: uzlabotas durvju eņģes un palielināti durvju rokturi, divi aizmugurējie logi, kā arī citas modifikācijas. Taču KdF-Wagen tā arī nekļuva par masveida produkciju lielo armijas pasūtījumu saistībā ar Otrā pasaules kara sākumu.

1938. gadā tika izstrādāts armijas pilnpiedziņas automobiļa VW Тур 62 (Kübelwagen) prototips, kas tika laists ražošanā kā VW Тур 82. Virsbūve bija veidota no plānām, bet diezgan stingrām metāla loksnēm, ar četrām durvīm, saliekamu priekšējo stiklu un noņemamu brezenta jumtu. Pavisam saražoja vairāk nekā 50 tūkstošus automobiļu. Tos izmantoja visa vācu armija līdz pat kara beigām kā personīgā sastāva pārvadāšanas līdzekli, munīcijas un degvielas piegādei, ievainoto evakuācijai un kā pārvietojamās darbnīcas. Uz VW Typ 82 bāzes izveidoja vairāk nekā 30 dažādas automobiļa modifikācijas.

1940. gadā uz VW Тур 82 bāzes tika izveidots automobiļa-amfībijas prototips VW Typ 128 Schwimmwagen. 1941. gadā 30 amfībijas, kas bija saražotas Volfsburgas rūpnīcā, nonāca armijas inženieru daļās, kur guva labas atsauksmes. Šajā pašā gadā Ferdinands Porše ieguva pasūtījumu tālākai automobiļa modifikācijai. Modelis VW Typ 166 Schwimmwagen (jeb Vorserienschwimmwagen) bija īsāks, vieglāks un manevrētspējīgāks par savu priekšteci, un to ražoja Daimler-Benz rūpnīcā Štutgartē. Kara gados (1941—1944) saražoja aptuveni 15 tūkstošus amfībiju.

Pēckara gadi

Pēc kara beigām uzņēmums nonāca britu kontrolē, kuru okupācijas zonā bija arī Volfsburga. 1945. gada rudenī britu valdība veica rūpnīcai 20 tūkstošu automobiļu pasūtījumu. Bet tikai pēc gandrīz desmit gadiem sākās automobiļu sērijveida ražošana to pirmatnējā modifikācijā. 1947. gadā Volkswagen tika izstādīts Hannoveres eksporta gadatirgū un piesaistīja sev lielu uzmanību. Rūpnīca saņēma pirmo ārzemju pasūtījumu no Nīderlandes tūkstotim automobiļu, bet 1948. gadā pasūtījumi nāca no Šveices, Beļģijas, Zviedrijas un citām valstīm.

1948. gada janvārī nomainījās Volkswagen vadība, par uzņēmuma ģenerāldirektoru kļuva Henriks Nordhofs, vācu tehnokrātu jaunās paaudzes pārstāvis. Atjaunotā vadība sastāvēja no diplomētiem inženieriem, kuriem bija starptautiska darba pieredze autorūpnīcās un māka nestandartizēti domāt. Jaunā vadība pilnveidoja un modernizēja automobiļus.

1949. gada 30. jūnijā izveidoja kompāniju Volkswagen-Finanzierungs-Gesellschaft GmbH automobiļu pārdošanas palielināšanai Vācijas iekšienē. 1949. gadā sāka ražot modeļus ar jauniem virsbūves tipiem — kabrioletus un limuzīnus. Sērijveida ražošanā automobiļu salona aprīkojums kļuva daudz ērtāks.

Tika sakārtots autoservisu un tehniskās apkopes staciju tīkls. Nemitīgi norisinājās darbs ar rietumu klientiem. Volkswagen izveidoja jaudīgu automobiļu tirdzniecības tīklu. Automobiļa eksports, kas jau bija ieguvis pasaules atzinību, uz 1948. gada beigām sastādīja aptuveni 50 tūkstošus automašīnu, iekšējā tirgū tika pārdoti aptuveni 15 tūkstoši auto. Tobrīd rūpnīca atbrīvojās no sabiedroto angļu kontroles, un 1949. gada 6. septembrī Volkswagen pilnībā tika nodots Vācijas Federatīvajai Republikai. Sākās jauns rūpnīcas attīstības etaps.

27 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, pārspējot Ford Model T rekordu, Volkswagen Käfer kļuva par pārdotāko automobili.

Pēc Volkswagen koncerna holandiešu importētāja Bena Pona no Pon’s Automobielhandel ieteikuma konstruēja mūsdienu Volkswagen Transporter prototipu, kas tika izstādīts 1949. gada novembrī ar nosaukumu VW Bulli. Tas atgādināja kasti uz riteņiem: priekšā sēdēja šoferis, aizmugurē atradās dzinējs, starp tiem — daudz vietas kravai. Šī vienkāršā konstrukcija ieguva lielu pieprasījumu no pircēju puses.

Pirmajos mēnešos katru dienu saražoja aptuveni 60 automobiļu VW Transporter. Starp 1947. un 1967. gadu VW Transporter izlaida šādās modifikācijās: kravas automobilis ar aizvērtu augšu, kombi, mikroautobuss, vienvietīgais un daudzvietīgais pikaps un ātrās palīdzības automobilis. Sākot ar VW Transporter Т4 (ceturtā paaudze) modeļiem dzinējs atrodas priekšā un ir priekšējo riteņu piedziņa. Tas nodrošina kravas telpu vienā līmenī un vairāk vietas dažādu papildaprīkojumu montāžai. Savukārt "mājiņa uz riteņiem" Westfalia kļuva populāra 1960. gados, un divas nākamās paaudzes arī izturēja laika pārbaudes līdz 1980. gadiem.

Volfsburgā tika izlaists pēdējais Volkswagen Käfer. Automobiļa ražošanu pārnesa uz Meksiku.

1950.—1960. gadi

Uz 1950. gadu jau bija saražoti aptuveni 100 tūkstoši automobiļu, uz 1951. gadu — 500 tūkstoši automobiļu, bet 1955. gada 5. augustā norisinājās svinīga ceremonija sakarā ar miljonā VW T2 izlaišanu.

Ar gadiem pārbaudītā izturība un pieņemamā cena palielināja automobiļa eksporta iespējas. Volkswagen tirgoja jau 150 pasaules valstīs. Sāka veidoties meitas uzņēmumi ārzemēs — 1953. gadā Brazīlijā, 1956. gadā Dienvidāfrikā, 1957. gadā Austrālijā, bet 1964. gadā Meksikā, kur kopš 1998. gada ražo Volkswagen New Beetle, un citās valstīs.

Standarta Volkswagen 1200 pirmā modifikācija 1953. gadā bija sporta kupeja Volkswagen Karmann-Ghia, kam nosaukums bija modeļa veidojošo uzņēmumu nosaukumi: virsbūves dizainu projektēja itāļu kompānija Carrozzeria Ghia Coachbuilding, bet montāža veica vācu virsbūvju uzņēmumā Karmann GmbH, Osnabrūkā. Modeli VW Karmann-Ghia pirmo reizi izrādīja 1954. gada Parīzes auto izstādē, pārdošanā tas nonāca 1955. gadā.

1961. gadā programma papildinājās ar jauno Volkswagen 1500, kam bija sedana virsbūve un lielāka tilpuma dzinējs, uz kura bāzes arī izlaida Volkswagen Karmann-Ghia kupejas un kabrioleta modifikācijas. Pavisam līdz 1974. gadam, kad VW Karmann-Ghia izņēma no ražošanas, tika izlaisti vairāk nekā 350 tūkstoši automobiļu, no tiem ceturtā daļa kabrioleti.

1965. gadā Volkswagen AG izpirka koncernam Daimler-Benz uzņēmumu Audi, izveidoja koncernu Volkswagen-Audi Group, kas pazīstams ar saīsinājumu VAG. Mūsdienās koncerns Audi AG ir koncerna Volkswagen AG meitas uzņēmums, kas ir pilnīgi patstāvīgs.

Pirmais apvienošanās auglis bija 1968. gadā radītais Volkswagen 411 ar gaisa dzeses dzinēju (darba tilpums 1679 cm³). Modelis neguva plašu popularitāti pircēju vidū.

1969. gadā pēc uzņēmuma NSU pievienošanās tika izlaists pirmais Volkswagen ar priekšējo riteņu piedziņu, kas ieguva indeksu Volkswagen К70. Šis modelis tika piedāvāts ar diviem dažādas jaudas dzinējiem (darba tilpums 1594 vai 1795 cm³). No 1969. līdz 1975. gadam sadarbībā ar uzņēmumu Porsche tika ražoti sporta automobiļi VW-Porsche 914 ar četru un sešu cilindru dzinējiem (1679 un 1991 cm³).

1969. gadā izstrādāja daudzfunkcionālu pilnpiedziņas Volkswagen Typ 181 ar salokāmu tentu, kas atgādināja Volkswagen Typ 82 Kübelwagen, kas tika ražots Otrā pasaules kara laikā armijas un valsts dienestu vajadzībām. Vienkārša un uzticama transmisija un piekare bija ņemta no Volkswagen Transporter, bet no Volkswagen Käfer aizmugurē izvietotais gaisa dzeses dzinējs ar 1584 cm³ darba tilpumu un 46 zs jaudu.

1970. gadi

Par VW jaunās paaudzes pirmdzimto tiek uzskatīts priekšpiedziņas Volkswagen Passat, kas tika izlaists 1973. gadā. Tas tika piedāvāts dažādās variācijās ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1297 līdz 1588 cm³. 1974. gadā tika izlaists sportiskais Volkswagen Scirocco ar trīs durvju kupejas virsbūvi un dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1093 līdz 1588 cm³, kā arī kompaktais trīs un piecu durvju hečbeks Volkswagen Golf. Pirmajos trīsdesmit VW Golf ražošanas mēnešos no konveijera noripoja miljons šā modeļa automobiļu, pārvēršot Volkswagen AG par vienu no lielākajiem auto ražotājiem Eiropā. 1979. gadā tika izlaista šī modeļa kabrioleta modifikācija Volkswagen Golf Cabrio, kas ilgi palika pieprasīts.

1975. gada sākumā prezentēja VW Golf "mazo brāli" — trīs durvju priekšpiedziņas Volkswagen Polo, kas pēc konstrukcijas bija automobiļa Audi 50 analogs un tika piedāvāts ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 895 līdz 1272 cm³. Lētais un uzticamais VW Polo vēl papildus nostiprināja Volkswagen AG finansiālo stāvokli. Uz VW Polo bāzes tika izveidots trīsapjomu sedans Volkswagen Derby.

1980. gadi

1983. gadā izlaida Volkswagen Golf I nākamās paaudzes modeli Volkswagen Golf II, uz kura bāzes tika izveidots automobilis ar sedana virsbūvi Volkswagen Jetta.

1980. gados arī citiem VW modeļiem tika izlaisti nākamās paaudzes modeļi (Volkswagen Passat, Volkswagen Polo). Uz Volkswagen Passat bāzes izveidoja sedanu Volkswagen Santana, ko pirmo reizi aprīkoja ar piecu cilindru benzīna dzinēju.

VW Scirocco nākamās paaudzes modeli nodēvēja par Volkswagen Corrado, un tā bija vienīgā trīs durvju kupeja, kas šajos gados pārstāvēja VW modeļu klāstu.

1990. gadi

Šajā laikā izlaida kārtējo VW modeļu nākamo paaudzi. Volkswagen Golf II aizvietoja jaunais Volkswagen Golf III modelis, kam bija jauna modeļa modifikācijas: Volkswagen Golf Variant ar universāļa virsbūvi un kabrioleta virsbūvi, kā arī modelis Volkswagen Variant Syncro ar 2 un 2,9 litru dzinējiem un pilnpiedziņu.

Volkswagen Polo trešās paaudzes kompaktais modelis Volkswagen Polo III tiek ražots kopš 1994. gada šādās modifikācijās: 3 un 5 durvju hečbeks, sedans Volkswagen Polo Classic un 5 durvju universālis Volkswagen Polo Variant. Šim modelim piedāvāti benzīna un dīzeļdzinēji ar darba apjomu no 1 līdz 1,9 litriem.

Volkswagen Jetta tika aizvietota ar Volkswagen Vento, ko būvēja uz VW Golf III bāzes.

Palielinātas ietilpības universālis Volkswagen Sharan tiek ražots kopš 1995. gada, ar 5—7 sēdvietām, priekšējo riteņu vai pilnpiedziņas modifikācijām.

Tiek turpināta arī Volkswagen Passat modeļu sērija, jaunais VW Passat tika prezentēts 1996. gadā. Atšķirībā no iepriekšējiem sērijas modeļiem šis modelis atkal tika unificēts ar tāda paša tipa Audi modeļiem. Tas ļāva izmantot jaudīgākus un mūsdienīgākus Audi spēka agregātus. VW Passat tiek piedāvāts kā sedans vai piecu durvju universālis. Atsevišķi VW Passat modeļi tika aprīkoti ar Syncro komplektāciju.

1998. gadā tika izlaists komfortablā sedana modelis Volkswagen Bora.

Volkswagen AG uzņēmumi Brazīlijā, Meksikā, Argentīnā un Ķīnā izlaiž veselu modeļu rindu, kas zīmīgi atšķiras no Eiropas produkcijas. To vidū ir modeļi Volkswagen Gol, Volkswagen Parati un Volkswagen Santana 3000, kas veidoti uz VW Golf un VW Passat iepriekšējo paaudžu šasijām.

Meksikas filiāle turpināja Volkswagen Beetle ražošanu, bet sākot ar 1998. gada uzsākts principiāli jauna priekšpiedziņas automobiļa Volkswagen New Beetle ražošana, kas veidots uz VW Golf modeļu šasijas. Ārēji modelis atgādina leģendāro VW Beetle.

2000. gadi

Kopš 2000. gada uzsākta jaunās paaudzes Volkswagen Sharan ražošana, bet 2001. gadā atjaunotā Volkswagen Polo ražošana.

Mikroautobusi Volkswagen Transporter (T4) tika ražoti līdz 2002. gadam. Uz šo brīdi bija saražoti 8,5 miljoni šīs sērijas modeļu. Tika pārtraukta kabrioleta Volkswagen Golf Cabrio ražošana. Tā vietā uzsākta luksa klases sedana Volkswagen Phaeton ražošana, kā arī piecu durvju apvidus auto Volkswagen Touareg.

2003. gadā Meksikas uzņēmums pilnībā pārstāja izlaist Volkswagen Beetle. Tajā pašā gadā tika uzsākta VW Transporter T5 ražošana. Pašreiz uz T5 bāzes tiek izlaisti šādi modeļi: Volkswagen Transporter, Volkswagen California, Volkswagen Caravelle un Volkswagen Multivan. Vēl tiek uzsākta piecu durvju minivena Volkswagen Touran ražošana, kas izveidots uz Volkswagen Golf V bāzes un kabrioletu Volkswagen New Beetle Cabrio.

Kopš 2004. gada ražošanā nonāca četru durvju minivens Volkswagen Caddy III un piecu durvju hečbeks Volkswagen Polo Fun.

Volkswagen Bora, Volkswagen Gol III, Volkswagen Lupo ražošana tika pārtraukta 2005. gadā. To vietā tika uzsākta Volkswagen Jetta, Volkswagen Gol IV, kā arī hečbeka Volkswagen Fox, Volkswagen Golf Plus un uzlabotā VW Polo ražošana.

Pēc ilga pārtraukuma 2006. gadā uzņēmums sāka ražot automobili ar kupejas virsbūvi, šoreiz tas bija kupeja-kabriolets Volkswagen EOS.

2007. gadā uzsākta krosovera Volkswagen Tiguan ražošana, kas tika piedāvāts trīs komplektācijās: Trend&Fun, Sport&Style, Truck&Field. Tika izlaistas jaunās Volkswagen Touareg un Volkswagen Golf Variant paaudzes un atjaunināti divi modeļi: Golf Plus un Touran, kas nomainīja savu nosaukumu uz Volkswagen Cross Golf un Volkswagen Cross Touran.